Kristus nes krustu, Hieronymus BOSCH, Museum Boijmans Van Beuningen, Rotterdam, © Web Gallery of Art
Kristus saka: “Es neesmu nācis bauslību atmest, bet piepildīt”. Tas nozīmē: “Es negribu dot kādu citu vai jaunu bausli, bet vēlos ņemt tieši Rakstus, kas jums ir, un pareizi tos mācīt un izklāstīt, lai jūs no tiem mācītos, kā jums jādzīvo.”
Jo Evaņģēlijs vai Kristus sludināšana nesniedz jaunu mācību, kas atmestu vai izmainītu bauslību, bet gan tieši to (kā saka Sv. Pāvils Rom.1:2 ), kas “jau iepriekš Rakstos un caur praviešiem ir apsolīts.”
Sv. Augustīns vārdu “piepildīt” izskaidro divējādi: vispirms, ka bauslību piepildīt nozīmē, ka tiek pielikts klāt tas, kā tur trūkst. Otrkārt – to piepildīt ar darbiem un dzīvi.
Taču pirmais skaidrojums ir aplams. Jo bauslība pati par sevi ir tik bagāta un pilnīga, ka tur neko nevajag papildināt. Paši apustuļi ir skaidri parādījuši Evaņģēliju un Kristus pasludinājumu Vecās Derības rakstos.
Tāpēc neviens, arī pats Kristus, nevar uzlabot bauslību. Jo – ko gan var izdarīt vai mācīt augstāk par to, ko māca pirmais bauslis: “Tev To Kungu, savu Dievu, būs mīlēt no visas sirds, no visas savas dvēseles un visa sava spēka” (5. Moz.6:5)?
Luters