Kristus augšāmcelšanās no kapa, Fra ANGELICO, 1442, Convento di San Marco, Florence, © Web Gallery of Art
Kristus iet tālāk par bauslību un dod Savu žēlastību un Garu, lai tiktu piepildīts tas, ko bauslība prasa. Bet te nav nekādas bauslības papildināšanas. Viņš par to šeit nerunā. Bet Viņš runā par piepildīšanu, kas notiek caur mācību. Tāpat “atmest bauslību” nozīmē – nevis rīkoties pret bauslību, bet savā mācībā no tās kaut ko atņemt.
Tāpēc ar to nav pateikts nekas cits, kā tas, ko saka Sv. Pāvils Rom. 3:31: “Vai tad nu mēs bauslību iznīcinājām caur ticību? Nemaz! Bet mēs bauslību apstiprinājām.” Proti – Viņš nav gribējis nest kādu citu mācību, it kā iepriekšējā vairs nebūtu derīga.
Drīzāk Viņš grib to pašu pareizi sprediķot un izklāstīt, parādīt tās īsto kodolu un izpratni, lai viņi mācās, kas ir bauslība un ko tā prasa, pretstatā farizeju komentāriem, ko viņi ieviesuši, sprediķot tikai mizas un čaumalas. Tāpat mēs varam teikt saviem pāvestiešiem:
“Mēs negribam Evaņģēliju ne atcelt, ne citādi sprediķot, bet gan to šķīstīt un spodrināt kā spoguli, kas aptumšojies un samaitājies no jūsu mēsliem tā, ka nav palicis nekas vairāk par Evaņģēlija nosaukumu un neviens nespēj tajā neko pareizi saredzēt.”
Tā jūdu skolotāji bija saglabājuši bauslības tekstu, bet ar savām piedevām samaitājuši to tā, ka nepalika pāri nedz pareizas izpratnes un īstā lietojuma.
Luters