Kristus, Giovanni BELLINI, 1460, Museo Correr, Venice, © Web Gallery of Art
Bauslībai ir jātop piepildītai, lai no tās nepazustu neviens burts un rakstu galiņš utt., taču vienlaikus mēs arī mācām, ka neviens cilvēks nespēj piepildīt bauslību. Esmu jau teicis, ka Kristus šeit nerunā tik daudz par dzīvi, bet gan – par mācību.
Viņš neapskata galveno artikulu, kas Viņš ir un ko Viņš mums dod. Proti – ar bauslības mācību mēs nevaram tapt ne taisnoti, ne svētīgi, bet ar to vienīgi iepazīstam paši sevi, ka ar saviem spēkiem nespējam piepildīt nevienu rakstu gabaliņu.
Bet, kad esam kļuvuši par kristiešiem caur Kristību un ticību, mēs darām, cik vien varam. Tik un tā mēs ar to nevaram pastāvēt Dieva priekšā, tāpēc mums arvien jātveras pie Kristus.
Viņš vienīgais ir piepildījis bauslību šķīsti un pilnīgi, un Viņš dāvina mums sevi, lai mēs caur Viņu varētu pastāvēt Dieva priekšā un lai bauslība nevarētu mūs apsūdzēt un nolādēt. Tātad, patiesi ir tā, ka visam jānotiek un jātop piepildītam līdz vismazākajam rakstu galiņam; bet tikai caur šo vienu Vīru.
Luters