No Te Aha Oe Riri? Paul GAUGUIN, 1896, Art Institute, Chicago, © Web Gallery of Art
Dusmas dažkārt tiešām ir nepieciešamas, taču tikai tiem, kam tas ietilpst pienākumos, un tikai tad, ja tās neiet pāri par to, kas vajadzīgs grēka un ļaunuma sodīšanai. Tātad, ja kāds redz otru grēkojam un brīdina viņu, lai pārtrauc grēkot, tad tās ir kristīgas un brālīgas, jā, tēvišķīgas dusmas.
Jūs redzat, kā dievbijīgi vecāki soda un pārmāca savus bērnus nevis lai tiem sagādātu ciešanas vai kaitējumu, bet gan lai tiktu novērsts un likvidēts ļaunums. Tāpat arī priekšniecībai ir jādusmojas un jāsoda. Ir gan taisnība, ka sirdī nav jātur nekāds ļaunums, tomēr ir jābūt dusmu izpausmēm, kad abi – vārds un roka – ir rupji un asi, bet sirds paliek maiga un draudzīga un nepazīst naidu.
Īsi sakot, tās ir mīlestības dusmas, kas nevienam nevēl ļauna, tās ir draudzīgas cilvēkam un naidīgas grēkam, kā tas redzams arī dabā. Bet tās nedrīkst ļaunprātīgi izmantot par aizsegu un zem tā pret tuvāko sirdī slēpt naidu un skaudību, kā to dara un māca šie viltus pravieši.
Luters