Kristus ņem šo bausli un grib sacīt: jūs esat dzirdējuši no farizejiem, kā Mozus pavēlējis un kā mācīts no sendienām: “Tev nebūs nokaut,” utt. Jūs sev glaimojat un sevi izdaiļojat, staigājat apkārt kā tādi, kas centīgi māca un pilda Dieva pavēli, kuru mācījis Mozus un kura saņemta no vecajiem.
Jūs uzstājaties un lepojaties, ka tas ir Mozus sacītais: “Tev nebūs nokaut.” Jūs apstājaties pie vārda un neļaujat to izskaidrot tālāk pat tā vienkāršāko nozīmi. Tā vientiesīgais var sacīt: “Tā tas ir, tā ir rakstīts grāmatā.” Tā jūs aptumšojat vārdus ar savu vēkšķēšanu un sasmakušajiem komentāriem, un neļaujat saprast, ko šie vārdi izsaka un nozīmē.”
Jo – vai jūs domājat, ka Viņš runā šeit vienīgi par dūri, sacīdams – “Tev nebūs nokaut”? Ko nozīmē “tev nebūs”? Ne jau tikai tavu roku, kāju, mēli vai kādu citu atsevišķu locekli, bet visu, kas tu esi pie miesas un dvēseles. Tāpat, ja es kādam saku: “Tev to nevajadzētu darīt,” tad es nerunāju tikai ar viņa dūri, bet ar visu personu.
Jā, kad es saku: “Tavai rokai tas nav jādara,” tad es taču nedomāju tikai roku vien, bet visu cilvēku, kuram šī roka pieder. Jo roka viena pati neko nespēj, ja viss ķermenis ar visiem locekļiem nerīkotos līdz.
Luters