Vārds “raha” nozīmē visdažādākās izpausmes, kā tiek izrādītas dusmas pret savu tuvāko – kad mēs nerunājam ar viņu vai novēršam no viņa skatu; kad priecājamies un klusībā smejamies, ka viņam iet slikti; vai kad kādā citā veidā parādām, ka viņa nelaime mūs iepriecinātu.
Daudz ir šādu indīgu, ļaunu tārpu, kas pret mums izrāda vislielāko naidīgumu gan atklāti, gan ar slepenām izdarībām un nodevībām. Neko viņiem nebūtu patīkamāk dzirdēt kā to, ka mēs visi esam iznīcināti. Tomēr tie staigā apkārt kā svēti, kristīgi ļaudis.
Otrs vārds – “tu, ģeķi” – izsaka ne tikai attieksmi, bet visus vārdus, kas nāk no ļaunas, indīgas sirds, kas ir naidīga pret savu tuvāko. Citādi, ja tas nāk no labas, mātišķas sirds, tas nav nekāds grēks. Tātad ir ļauts sodīt un bārties ar vārdiem tā, kā Sv. Pāvils nosauc galatiešus par ģeķiem (Gal. 3:1) un kā Kristus saka saviem mācekļiem: “Ak jūs nesaprašas un sirds kūtrie, ka jūs negribat ticēt.” (Lk. 24:25)
Jā, ne tikai tas, bet vajag arī dusmoties un ar žestiem izrādīt savu neapmierinātību un nepatiku. Tās ir dievišķīgas dusmas un nepatika pret ļauno, ne pret personu, bet ar nodomu palīdzēt savam tuvākajam. īsi sakot, tās ir nepieciešamas dusmas, bez kurām nevar iztikt nevienā mājā, pilsētā un nevienā valstī, jā, arī nevienā kancelē.
Jo, ja tēvam, mātei, tiesnesim un sprediķotājam būtu jātur ciet sava mute un roka un tiem nebūtu jāaizkavē un jāaptur ļaunais, tad valdīšana, kristietība un viss pasaules ļaunuma dēļ noietu dibenā. Tāpēc pavēle ir: “Nīsti padarīto, bet mīli darītāju”, kā juristi mēdz sacīt, – ja vien viņi to pareizi lietotu.
Luters