Māte un bērns, Károly BROCKY, 1850, Magyar Nemzeti Galéria, Budapest, © Web Gallery of Art
Vai tu gribi zināt, kāds ir tavs pienākums kā princim, tiesnesim, kungam vai kundzei pret cilvēkiem, kas tev pakļauti? Tev nav jāprasa Kristum par saviem pienākumiem. Jautā savas valsts un zemes likumus. Tie drīz tev pavēstīs tavus pienākumus, ka saviem pakļautajiem tu esi aizstāvis. Tas dod tev gan varu aizstāvēt, gan varu sodīt savas autoritātes un pilnvaru robežās nevis kā kristietim, bet kā valdnieka padotajam.
Kāda gan neprātīga māte tā būtu, kas atteiktos glābt un aizstāvēt savu bērnu no suņa vai vilka, sacīdama: “Kristietim nav jāaizstāvas”? Vai mums nebūtu jāpārmāca tāda māte un jāsaka viņai: “Vai tu esi māte? – Tad pildi savus mātes pienākumus, kādi tev uzticēti. Kristus tos nav atcēlis, bet gan apstiprinājis.”
Tik daudz par personām, kam ir saistības pret citiem laicīgās varas ietvaros – tēviem un mātēm, kungiem un kundzēm. Bet kā rīkoties tajos gadījumos, kad jārūpējas tikai par savu personu un netaisnība ir notikusi tikai pret tevi? Tas, ka kāds tevi ir apzadzis vai aplaupījis, nedod tev tiesības zagt un laupīt no viņa un atņemt tam kaut ko ar varu.
Mūsu dabiskā nosliece ir nekavējoties atriebties, pirms vēl cilvēks paspējis attapties. Taču tā nevajag darīt. Ja tu neesi spējīgs to paciest, tu vienmēr vari vest viņu tiesas priekšā un atgūt to, kas tev pienākas.
Luters