Ābrahams šķiras no Lata ģimenes, Jan VICTORS, 1665, Metropolitan Museum of Art, New York, © Web Gallery of Art
Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties. (Mt. 5:42)
Kristus norāda uz trim veidiem, kā kristiešiem ir jācieš saistībā ar laicīgiem īpašumiem: tiem jāļauj, ka viņiem tos atņem ar varu; tiem ar prieku jāaizdod citiem; un tiem labprāt tie jāatdod. Šeit rakstu mācītāju uzskati nemācīja vairāk par laicīgo valsts likumu, kas jums neliek atdot savus īpašumus kādam citam vai pieļaut, ka kāds jums to atņem.
Tas jums vienīgi māca, kā pārvaldīt un rīkoties ar saviem īpašumiem tā, lai no tiem gūtu labu peļņu – pērkot, pārdodot un tirgojot. Nē, Kristus par tādām lietām šeit nesludina. Viņš atstāj īpašuma un darījumu lietas, lai ar tām nodarbojas prāta un loģikas mācības.
Taču Viņš norāda uz trim lietām, kas kristietim ir dotas pāri par to, kas ir visiem citiem: kristietim jāļauj atņemt sev lietas, vai tas tiek darīts ar varu vai likuma aizsegā; tam ar prieku ir lietas jāatdod; un ar prieku arī jāaizdod. Tāpat šeit mums ir jāizšķir laicīgie likumi un Kristus mācība.
Saskaņā ar laicīgiem likumiem tu vari lietot savus īpašumus, rīkoties ar tiem, tos pirkt un pārdot. Arī par svētajiem patriarhiem mēs lasām, ka tie slēdza darījumus gan naudā, gan graudā gluži kā citi cilvēki, gluži kā ikviens rīkojas, lai dzīvotu cilvēku sabiedrībā un apgādātu sievu un bērnus. Tas viss pieder dzīvei, kur arī vēderam ir sava daļa, un tas nepieciešams tieši tāpat kā ēšana un dzeršana.
Luters