Krāpniece, Georges de LA TOUR, 1635, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art
Kristietim labprāt ir jāaizdod un jādod ikvienam, kas tam lūdz. Tomēr ja kristietis zina, ka tas ir blēdis, tad nav pienākuma tādam dot. Kristus man nemāca dot ikvienam nelietim, kas vien gadās ceļā, un atraut to savai ģimenei vai citiem, kam tas nepieciešams un kam man pienākas palīdzēt, un pēc tam pašam ciest trūkumu un kļūt par nastu citiem.
Viņš nesaka, ka mums ir jādod un jāaizdod ikvienam, bet “tam, kas mums lūdz,” proti, tādam, kam tas patiešām ir ļoti vajadzīgs, nevis nelietim, kas untuma pēc mums grib kaut ko atņemt ar varu. Tādiem cilvēkiem jau klājas pietiekami labi vai arī tie vēlas gūt iztiku uz citu cilvēku rēķina – nestrādājot.
Tādēļ ir svarīgi būt rūpīgiem un uzmanīgiem šai ziņā, lai pārliecinātos, ar kādiem cilvēkiem mums ir darīšana, kuri ir nabagi un slikti nodrošināti un kuri tādi nav, lai neļautu sevi piemuļķot kādam klaidonim, kas pats sevi ir spējīgs apgādāt. Mūsu zemē ir daudz šādu cilvēku mūsdienās, kas klaiņo apkārt ubagodami.
Tie vēlētos izmantot šo mācību tā, ka varētu vadīt vieglas dienas ar citu cilvēku īpašumiem, līdz tie būs izsīkuši, klaiņojot no vienas vietas uz otru. Šādus cilvēkus ir jānodod policijai un jāpārmāca, nevis jāmaldina dievbijīgi cilvēki ar viņu nelaimēm.
Luters