Klaiņojoši ubagi, Lucas van LEYDEN, 1520, Rijksmuseum, Amsterdam, © Web Gallery of Art
To māca apustulis Pāvils 2. vēstulē korintiešiem: viņš lūdz korintiešiem ziedot nabadzīgiem kristiešiem, kas atradās bada skartā reģionā, taču ne tā, lai “citu atvieglošana jūs novestu grūtībās,” tas ir, lai viņi paši nenonāktu nepatikšanās un trūkumā, ar saviem līdzekļiem citus darīdami laimīgus.
2. vēstulē tesaloniķiešiem Pāvils dod kristiešiem šādu norādījumu: nebiedrojieties ar tādiem, kas bezrūpīgi un nekārtīgi dzīvo, un klusā garā strādājiet, ēdiet savu maizi un neapgrūtiniet citus cilvēkus; un beigās viņš saka: kas nestrādā, tam nebūs ēst.
Tādēļ ikvienam, kas spējīgs strādāt, ir jāzina, ka strādāt ir Dieva pavēle, lai sevi nodrošinātu, nevis apgrūtinātu citus cilvēkus. Apkārt ir daudz trūcīgu cilvēku, un tāpat daudz ir jādod un jāaizdod. Kā Svētie Raksti saka, ka zemē nekad netrūks nabagu (5.Moz. 15:11).
Tas nozīmē, ka dāvināt un aizdot vajag tādējādi, lai mēs neizkaisītu savus līdzekļus vējā, neraudzīdamies, kas ar tiem notiek un kas tos iegūst. Vispirms mums jāatver savas acis, lai noskaidrotu, kas viņš ir: vai viņš “lūdz,” kā Kristus saka, proti – vai viņam patiešām ir nepieciešamība un vai tas lūdz godīgi, vai arī tas ir krāpnieks un blēdis.
Luters