Kristus svētība, Giovanni BELLINI, 1460, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art
Skatieties, cik augstu Kristus ir nostādījis šo mērķi. Viņš ne tikai nosoda tos, kas kaitē saviem ienaidniekiem, bet Viņš arī atsakās saukt tos par “dievbijīgiem”, kas nedara ienaidniekiem labu, kad tiem tas nepieciešams. Viņš vispirms saka: “Mīli savus ienaidniekus.”
Bet “mīlēt” – tas nozīmē būt labsirdīgam un vēlēt to pašu labāko, dzīvot ar sirdi, kas ir draudzīga, laipna un mīlīga pret ikvienu, nevis tāda, kas priecājas par cita nelaimi un postu. Viņš saka: “Svētiet tos, kas jūs nolād!”
Tas nozīmē, ka mums nebūtu jāizrunā neviens ass vārds pret tiem, lai cik briesmīgi būtu viņu pārkāpumi, zākājumi, lamas un lāsti, bet mums jārunā ar viņiem tikai un vienīgi laipni un jāvēl tiem labu. No šejienes ir nācis brīnišķīgais kristīgais teiciens, ko dievbijīgi ļaudis mēdz lietot.
Kad viņi dzird, ka kāds tiem nodarījis ko ļaunu vai izspēlējis kādu ļaunu joku, viņi saka: “Lai Dievs viņiem piedod!” Viņi ir saprotoši un iejūtīgi, un tie vēlas, lai tam netiktu izdarīts nekāds kaitējums viņa attiecībās ar Dievu. Tā ir patiesi laba mēle iepretim citu ļaunām mēlēm, kad mute un sirds nepauž neko citu kā tikai mīlestību.
Luters