Itālija ainava, Károly Sr. MARKÓ, 1838, privātkolekcija, © Web Gallery of Art
Lai apstiprinātu un ilustrētu šo ļauna neatdarīšanas mācību, Kristus min divus piemērus. Vispirms Viņš saka: “Ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.”
Tā pieminot šīs abas lietas – sauli un lietu – Viņš īsos vārdos ir apkopojis visu laicīgo svētību, ko Dievs dāvā pasaulei. Ja nebūtu šo divu lietu, vai pat viena no tām, visa pasaule jau sen būtu kļuvusi par tuksnesi, tukšu un izpostītu.
Ja saule neuzlēktu ik dienas, nebūtu ikdienas darbu; dzīvnieki un koki, stādi un zāle iznīktu no sala. Tādēļ jau saule vien ir neizsakāmas svētības avots, kas piepilda pasauli un sniedz pārtiku visiem, kas to meklē – cilvēks vai dzīvnieks, tāpat kā karstums un siltums, kas uztur visu dzīvību, to audzē un izplata, ka tā neiznīkst.
Citiem vārdiem sakot, labums, ko Dievs dod līdz ar sauli katru stundu un katru mirkli, ir neizsakāms. Taču kur būtu kāds, kas to novērtētu un būtu par to pateicīgs?
Luters