Kristus zaimošana, 1596, Annibale CARRACCI, Pinacoteca Nazionale, Bologna, © Web Gallery of Art
Piemēram, pats Mozus bija to sacījis: “Ja tava ienaidnieka vērsis vai ēzelis ir nomaldījies un tu to sastopi, tad pasteidzies to tam vest atpakaļ.” (2. Moz. 23:4) Un vēl: “Ja tu redzi sava ienaidnieka ēzeli guļam zem viņa nastas, tad neatstāj to, bet palīdzi tam to pacelt.” (2. Moz. 23:5)
Šeit būtu jāatklāj, ka viņiem ir pienākums mīlēt arī savus ienaidniekus, – ja viņi tiešām lasītu šo tekstu, nevis vienkārši pārslīdētu tam pāri, tā kā mūsu aklie teologi viegli pārbrauc pār Svēto Rakstu virspusi. Jo, tā kā šeit ir pavēle piecelt un palīdzēt ēzelim vai vērsim, kas pieder ienaidniekam, tas nozīmē, ka tas attiecas vēl vairāk uz situācijām, kad ir apdraudēts pats ienaidnieks vai viņa īpašums, sieva vai bērni.
Citiem vārdiem sakot, Viņš vēlas sacīt: “Tu nedrīksti vēlēt ļaunu savam tuvākajam, bet drīzāk ļaunums ir jānovērš, un, ja iespējams, jāpalīdz tuvākajam un jāveicina viņa sasniegumi. Šādā veidā tu vari visbeidzot viņu aizkustināt, un ar savu laipnību tu vari viņu pārvarēt un darīt pielaidīgāku. Tā viss, ko viņš varēs izdarīt, būs – mīlēt pretī, jo viņš redzēs un piedzīvos, ka tu nedari viņam neko ļaunu, bet parādi viņam vienu vienīgu mīlestību un labestību.”
Luters