Virs zemes nav neviena paša cilvēka, kam būtu jāpacieš kaut simtā daļa no tā, ko Viņam ik dienas ir jācieš no ļauniem cilvēkiem. Ne jau tikai Viņa īpašums un Viņa radības tiek ļaunprātīgi izmantotas grēcīgiem un apkaunojošiem mērķiem; bet arī tie paši cilvēki, kuriem šie īpašumi ir lielā pārbagātībā – valdnieki, kungi un ķēniņi – ienīst Viņu un Viņa vārdu. Ja vien viņi varētu, tie labprāt iznīcinātu to ar vienu negantu triecienu.
Viņi nemitīgi vēršas pret to ar vieniem vienīgiem apvainojumiem, lāstiem un zaimiem. Tā ka virs zemes nav neviena cita, kas būtu tik daudz nīsts un skausts un ļaunām spēlēm pakļauts kā Viņa ticīgie. Tādas lietas Viņam ik dienas nākas paciest no visas pasaules. Tomēr Viņš ir tik uzticīgs, ka ik dienas liek spīdēt saulei un dāvā citas pārbagātas svētības cilvēkiem, kas nav pelnījuši pat zāles stiebriņu vai mirkli saules, bet gan ir pelnījuši ciest nemitīgas elles liesmas, tikt apbērti ar zibeņiem un krusu, šķēpiem un lodēm.
Viņu patiešam ir jāsauc par uzticīgo Tēvu, kas ļāvis tādiem izmisīgiem neliešiem iemantot visus šos īpašumus, zemes, kalpus un labus laika apstākļus, ļāvis tiem uzvesties kā visu lietu kungiem un Viņa valstības muižkungiem! Pat saulei un mēnesim kopā ar visām radībām ir jākalpo tiem, ļaujot sevi ļaunprātīgi izmantot pretēji Dieva prātam pēc šādu cilvēku kaprīzēm un ļaunuma. Ja mēs tiešām vēlamies būt Tēva bērni, mums jāļauj, lai šis debešķīgais piemērs mūs mudina dzīvot citādi.
Luters