Krustā sišana un svētie, 1442, Fra ANGELICO, Convento di San Marco, Florence, © Web Gallery of Art
Ar šo mācību un piemēriem Kristus nobeidz nodaļu: “Tādēļ esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.” Šeit mūsu sofisti ir izfantazējuši daudz sapņus par pilnību un attiecinājuši tos uz saviem ordeņiem un kārtām – it kā tikai priesteri un mūki būtu pilnības stāvoklī; viens augstāks par otru, bīskapi augstāki par citiem un pāvests pāri par visiem.
Līdz ar to vārds “pilnība” kļuvis par nelietojamu vārdu attiecībā uz vienkārša kristieša dzīvi, it kā šie cilvēki nevarētu būt tikpat pilnīgi. Tomēr šeit jūs dzirdat, ka Kristus runā nevis par bīskapiem, mūkiem un mūķenēm, bet vispār par visiem kristiešiem, kas ir Viņa mācekļi, kas grib saukties par Dieva bērniem un kas nevēlas būt tādi kā muitnieki un noziedznieki tādi, kādi bijuši farizeji un mūsu priesteri.
Luters