Kristus farizeju apsūdzēts, DUCCIO di Buoninsegna, 1311, Museo dell’Opera del Duomo, Siena, © Web Gallery of Art
Kristus sprediķis pret Rakstu mācītājiem ir patiesi kaitinošs, ja tas tiek sludināts pasaulē, laupot šiem svētajiem cilvēkiem viņu pretenzijas uz visu labu un pareizo. Tas neizpelnās neko citu kā pasaules pretestību un neiecietību. Tomēr tas nemulsina Svēto Garu. Viņš nekavējas ar Savu nosodījumu pret viņu mācību un dzīvi, kā tas piederas Viņa amatam, lai kur Viņš nāktu.
Tas ir tiesa, ka tur, kur mācība nav pareiza, arī dzīve nevar būt laba un pareiza, jo dzīvi ir jākontrolē un jāvada ar mācību. Viņi iedomājas, ka viņu dzīve ir pietiekami laba, ja viņi darīja savus darbus, bagātīgi deva ziedojumus, gavēja un lūdza, un nedomāja par to, kāda ir viņu sirds attieksme pret Dievu. Turklāt viņi visu bija izbojājuši ar kaunpilno paradumu darīt visu, lai tiktu redzēti, apbrīnoti un godināti savu labo darbu dēļ. Tādēļ Kristus viņus šeit nosoda.
Luters