Mūki, Nuno GONÇALVES, 1460, Museu Nacional de Arte Antiga, Lisbon, © Web Gallery of Art
Jūs manāt, cik tas ir nekrietns labo darbu izkropļojums un cik plaši izplatīta visā pasaulē ir šī kaite, ka bez šādas motivācijas neviens nedara neko labu. Pasaule nespēj atbrīvoties no šīs trakās idejas un nespēj paciest un pārvarēt nepateicību.
Tieši tā tas ir ar mūkiem. Viņi skrēja prom tuksnesī, jo bija tik vāji, ka nespēja samierināties ar domu, ka jādzīvo pasaulē, ikvienam palīdzot un darot labu, un tad par to nesaņemot pretī neko citu kā nievas, ļaunprātību, apvainojumus un nepateicību.
Bet kas gan tas par velnu, kas liek tev darīt šos darbus, cerot, ka ar tiem tu nopelnīsi atzīšanu pasaulē, kura ir nedroša un viegli var zust un pavērsties uz citu pusi? Vai drīzāk nevajadzētu raudzīties pēc labākas motivācijas, proti – Dieva? Jo tad šie darbi nezudīs, un Viņš tevi bagātīgi atalgos kā šeit, tā mūžībā.
Tad nu arī tu esi pelnījis būt tāds nelietis un tiekties vienīgi pēc tā, lai tiktu cilvēku apbrīnots un darītu sevi par dievu! Tādēļ Viņš var ļaut pasaulei un velnam parūpēties par tevi. Tie ātri atņems tavu dievišķību un metīs to mēslu kaudzē, kur tas viss piederas.
Tā kā tev pietiek nekaunības apsēsties Dieva tronī un piesavināties godu, kas pieder tikai Viņam, tad Viņam nekas neatliek cits, kā grūst tevi zemē, tā ka pilnīga nežēlastība ir visa pateicība, ko nu saņem laupītā goda vietā.
Luters