Sv. Labrencis dod dāvanas, Michael PACHER, 1470, Alte Pinakothek, Munich, © Web Gallery of Art
Nesavtīga dāvanu došana nav atrodama pie pasaulīgiem cilvēkiem. Viņu dāvināšana ir tāda, kas dod ar labo roku un tvarsta ar kreiso. Tā ir tāda dāvināšana, kas sagaida desmitkārtīgu atalgojumu, dodot ūdens lāsi, bet par to saņemot mucu vīna.
Pasaulīgi cilvēki nodarbojas ar labdarību, lai iegūtu godu, kas ir nesalīdzināmi lielāks nekā visa pasaules nauda un īpašumi. Viņi vēlas nopirkt jūs par nieku un turēt kā savu pastāvīgo cietumnieku – jūsu ķermeni un dzīvību un visu, kas jums ir – līdz ar pašu Dievu.
Tā iemesla dēļ Kristus saka: “Kad tu dod dāvanu ar savu labo roku, esi uzmanīgs, ka tu necenties paņemt vēl vairāk ar kreiso roku. Turi to sev aiz muguras, lai tā vispār nezinātu, kas notiek.” Tāda ir vaļsirdīga, nesavtīga dāvināšana, kas neliek citiem justies tā, it kā viņi būtu parādā desmitkārt vairāk, nekā no tevis saņēmuši, un it kā viņiem būtu tevi jāapbrīno un jāpielūdz kā Dievu.
Taču tieši tā tagad rīkojas mūsu jaunie muižnieki. Ja viņi izdarījuši kādam pakalpojumu ar dālderi vai diviem, viņi iedomājas, ka viņi cilvēku ir nopirkuši un viņš tiem ir tik liels parādnieks, ka nu viņam ir jāapzeltī visi viņu vārdi un darbi un tas nedrīkst izsacīt nevienu sliktu vārdu, kā vien to, kas viņiem ir tīkams. Mans draugs, ja tu vari pārdot savus niekus par tādu cenu, tad nu gan tu esi īsts tirgonis!
Luters