Sv. Jānis pie Jēzus krūts, nezināms vācu autors, ap. 1320, Museum Mayer van den Bergh, Antwerp, © Web Gallery of Art
Tam, kas labprāt klausās, runā, domā un raksta par Kristu, ir jāapzinās, ka tas, bez šaubām, nenotiek pēc cilvēku prāta un saprašanas. Jā, tas ir tik izšķiroši jaunā cilvēka būtībā, ka, to ievērojis kādā cilvēkā, es tūdaļ saku: tas ir kristietis. Gluži kā tad, ja savā priekšā es redzu cilvēcisku rumpi, kas runā cilvēcisku valodu, es tūlīt saku: tas ir cilvēks. Un, pat ja cilvēkam piemīt kāda piedauzīga vaina vai netikums, es tomēr saku: “Tā ir tikai liga un slimība, tomēr tas ir kristietis. Jo, ja šī cilvēka galvenais dzīves saturs, mierinājums un nepieciešamība ir Kristus, tam ir jābūt kristietim un Kristus draugam.”
Luters