Kārlis Bušs 4.09.1947-24.08.2018
Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā! ĀMEN!
Īss Kārļa Buša dzīvesstāsta kopsavilkums:
Dzimis 1947. gada 4. septembrī
Mācījies Skultes 2. pamatskolā, kur pabeidzis 4 klases un Skultes 1. pamatskolā, kur pabeidzis 8 klases.
16 gadu vecumā uzsācis darba gaitas – devies uz Rīgu un sācis strādāt 85. rūpnīcā – “Aviācijas rūpnīcā”, paralēli turpinot mācības vakarskolā.
Armijas gaitas 3,5 gadu garumā viņu aizveda uz Krieviju, Joškarolu – tālu no mājām un lielā aukstumā.
Atgriežoties no armijas, strādājis dažādos darbos – bijis šoferis vieglās rūpniecības ministram, strādājis VEF armatūras cehā un Zvejniekciema kolhozā “Zvejnieks” par šoferi, un sāka celt ģimenes māju Zvejniekciemā.
Ģimenes draugos bija luterāņu mācītāja Vaira Bitēna, kas viņu ievadīja ticības gaitās – viņš sāka dziedāt baznīcas korī Lēdurgā un Skultē – kopā ar māti un brāli. Kārlis mīlēja mūziku un dziedāšanu.
1981. gada 30. maijā salaulājies ar Ligitu, ģimenē ir divi bērni – Santa un Atis, un ir mazmeita Jūlija – Ata un Lienes meita.
Kārlis vēlējās kļūt par mācītāju.
Tādēļ pabeidzis vidusskolu vakarskolā, studēja LELB Teoloģijas seminārā un LU Teoloģijas fakultātē. 1982. gadā arhibīskaps Jānis Matulis viņu ordinēja kā mācītāja palīgu. Kārlis uzsāka kalpošanu Latvijas evaņēliski luteriskās baznīcas Limbažu, Pāles, Dikļu un Alojas draudzēs līdz 1995. gadam, kad par iestāšanos pret draudžu mantas izsaimniekošanu un nekārtībām baznīcā un draudzēs, nokļuva konfliktā ar LELB administrāciju un tika atlaists no kalpošanas LELB.
1997.gadā Kārlis kopā ar saviem uzticīgajiem draudžu locekļiem, kas negribēja samierināties ar Kārļa netaisno atlaišanu, meklēja un atrada ticības vienību ar nesen nodibinātām neatkarīgajām Augsburgas ticības apliecības luterāņu draudzēm un vēlāk piedalījās KLB dibināšanā 1999. gadā. Kārlis turpināja savu uzticamo kalpošanu pazemīgos apstākļos, dažādās īrētās telpās Limbažos, Alojā un Pālē. Daudzi viņa draudžu locekļi pa šiem gadiem arī jau aizsaukti svētītā mūžībā, viņu bērni devušies pasaulē un pēdējos gados Kārlis ar Vārdu un Sakramentiem kalpoja jau vairs tikai nedaudziem mājas apstākļos.
Vairākus gadus Kārlis slimoja, viņam bija stipras sāpes kājās un grūti nostāvēt dievkalpojumā, tomēr viņa gars bija možs, kā aizvien. 2018. gada 24. augustā Kārlis piepeši sajutās ļoti slikti, ātrā palīdzība viņu gan aizveda uz simnīcu, kur Dievs viņu aizsauca mūžībā. Mēs Kārli paturēsim svētītā piemiņā kā uzticamu Kristus kalpu, kas gatavs arī pastāvēt par savu ticības pārliecību un, ja vajag, nest Kristus krusta daļu arī uz saviem pleciem. Kaut vairāk mūsu zemē būtu tādu uzticamu un krietnu mācītāju, kā Kārlis!