Redzi, es varu uzlūkot visas sievietes, ar viņām runāt, smieties un būt priecīgs, iztiekot bez kaisles un iekāres. Tomēr neviena man neliksies tik skaista un mīļa, ka man būtu jārīkojas pret Dieva vārdu un bausli. Un, kaut arī mani kārdinātu miesa un asinis, taču man tiem nav jāļaujas, nav jāļauj sevi uzvarēt. Man bruņnieciski pret […]
Mēs neesam radīti, lai viens no otra bēgtu, bet gan lai dzīvotu viens otra sabiedrībā, paciestu labu un ļaunu. Jo kā cilvēkiem mums ir jāpalīdz nest visvisādas cilvēciskas nelaimes un lāstu, kas pār mums nācis. Mums ir jābūt gataviem dzīvot starp ļauniem ļaudīm, un šeit ikvienam jāpierāda savs svētums, lai nekļūtu nepacietīgs un nebēgtu prom. […]
Aukstajā 1546. gada 18. februāra naktī pirms rītausmas Eislēbenes pilsētā acis uz mūžu aizvēra Mārtiņš Luters. “Es vairs nedzīvošu tik ilgi, lai redzētu Lieldienas,” viņš bija teicis savā 63. dzimšanas dienā. Bažīdamies par Lutera veselību, radi un draugi viņu pavadīja pēdējā viņa dzīves ceļojumā. Savu dēlu un Justa Jonasa pavadībā Luters devās ceļā uz savu […]
Karla Ferdinanda Vilhelma Valtera (1811-1887) skaidrojums par Dieva vārda lietošanas veidiem evaņģēliskajā sludināšanā Nav šaubu, ka draudzes garīgajā dzīvē lielu ieguldījumu dod doktrināli pareizi un saprotami noturēta liturģija. Nav iespējams pārāk augstu novērtēt arī rūpīgu dvēseļkopšanas darbu un draudzes dzīves vadīšanu. Tomēr, kā to uzsver K.F.V. Valters savā Pastorālajā teoloģijā – nekas nevar aizstāt pareizu […]
Patiesi, kā jau sacīts, dusmas dažkārt ir nepieciešamas un noderīgas. Bet raugies, lai izmanto tās pareizi. Tev ir pavēlēts, lai tu nedusmotos sevis, bet amata un Dieva dēļ. Nesajauc vienu ar otru tos abus – personu un amatu! Sevis dēļ tev ne uz vienu nav jātur dusmas, lai cik ļoti tu būtu apvainots. Bet tur, […]