Bernards no Klervo, Georg Andreas Wasshuber, 1700, Heiligenkreuz Abbey Nožēlojamiem un muļķīgiem cilvēkiem nevar būt īstās pārliecības un drošības. Viņi nestāv uz klints, proti – mācības par Kristus, bet gan uz savu domu un sapņu plūstošām smiltīm. Kad nelaime nāk un viņiem ir jācīnās pret velnu un nāvi, tie atklāj, ka ir paļāvušies uz irdenām […]
Rīts pēc vētrainas nakts, Johan Christian Clausen DAHL, 1819, Neue Pinakothek, Munich, © Web Gallery of Art Jēzus beidz Savus vārdus ar brīnišķīgu salīdzinājumu, parādot abus iznākumus: “Ikviens, kas dzird un dara Manu mācību, ir labs un gudrs celtnieks, kas neceļ uz smiltīm, bet vispirms atrod stingru klinti, kas derētu par pamatu. Kad viņš to […]
Tartu teoloģijas fakultāte kā luteriskās ortodoksijas bastions 19. gadsimtā Krievijas imperators Aleksandrs atjaunoja Tartu universitāti 1802. gadā. Visi luterāņu mācītāji Krievijas impērijā savu izglītību ieguva vāciski runājošajā Tartu teoloģijas fakultātē. Izņēmums ir vienīgi Somijas guberņa, kura impērijas sastāvā tika iekļauta 1809. gadā. Sākotnējā stadijā teoloģijas fakultātē valdīja racionālisms, kura spilgtākais pārstāvis Tartu fakultātē no 1802. […]
Kartēziešu mūki, Jacopo PONTORMO, 1525, British Museum, London, © Web Gallery of Art Viltus svētie nedara nekādus darbus, lai kalpotu un palīdzētu savam tuvākajam, bet visu dara vienīgi pašlabuma dēļ. Tāpēc viņiem pilnīgi trūkst ticības, mīlestības un pacietības. Kristus saka, tie tiešām neko nedara – kaut arī dzird Viņa mācību, tā tos nesatver, jo viņu […]
Klinšaina ainava, Roelandt SAVERY, Szépmûvészeti Múzeum, Budapest, © Web Gallery of Art Jēzus vārdi par klints pamatu ir Kalna sprediķa mācības noslēgums un beigas, no kurām viss atkarīgs. “Ikviens, kas ne tikai dzird šo sprediķi ar ausīm, bet arī to pilda, ir gudrs un saprātīgs cilvēks,” apmēram to nozīmē šie Viņa vārdi. Šī mācība ir […]
Diakons Filips kristī etiopiešu einuhu, Lambert SUSTRIS, 1550, Musée du Louvre, Paris © Web Gallery of Art, Nenoliedzami, ka divpadsmit apustuļi bija paša Jēzus Kristus iecelti būt par garīgajiem vadītājiem un audzinātājiem kristiešu vidū. Tāpēc tas, šķiet, ir saprotami, ka tieši no viņu vidus tika izraudzīti pārstāvji, kas devās uz Samariju lūkot, kāda būs Evaņģēlija […]
Nāves eņģelis, Horace VERNET, 1851, Pēterburga, Ermitāža, © Web Gallery of Art Pēdējie divi baušļi, kuri aizliedz ļaunās iekāres – miesas kārību un laicīgā labuma iekārošanu – paši par sevi ir skaidri un mūsu tuvākajam te nekāds ļaunums netiek nodarīts. Līdz nāves stundai mūsos turpinās cīņa pret šādu iekāri. Tādēļ Sv. Pāvils Rom. 7. nodaļa […]
Rouen katedrāle, Claude MONET, 1894, Pushkin Museum, Moscow, © Web Gallery of Art Baušļos tu redzi, ka ticība ir ikviena darba meistars, un bez ticības nevienam nav drosmes veikt īstus darbus. Tā nu visi darbi ir pilnīgi atkarīgi no ticības, – kā jau iepriekš daudzkārt sacīts. Bez ticības visi darbi ir nedzīvi, lai cik labi […]
Ticības apliecināšana Augsburgā Lielākā nelaime ir tā, ka cilvēkiem nav ticības Dievam, tie negaida no Dieva nekā laba. Jo, kur ir kristīga paļāvība un ticība, tur ir droša, bezbailīga sirds, kas aizstāv patiesību – vienalga, vai tas maksātu mēteli vai dzīvību, vai būtu jāstājas pretī pāvestam vai ķēniņiem. Mēs zinām, ka tā rīkojušies asinsliecinieki. Jo […]
Stefana asinsliecinieka nāve, Bernardo DADDI, 1324, Santa Croce, Florence, © Web Gallery of Art Vēl ir kāda lielāka patiesības liecība, ar to mums jācīnās pret ļaunajiem gariem. Šī liecība jādod ne laicīgās, bet Evaņģēlija un ticības patiesības dēļ, ko ļaunais gars nekad nav pacietis un visu izkārtojis tā, ka tautas varenie nostājas tai pretī un […]