Turpinot nelielo rakstiņu virkni par 19. gadsimta latviešu mācītājiem, kas darbojušies avīžniecībā, pieminēšanas vērts ir Biržumuižas mācītājs Jakobs Florentīns Lundbergs (Lundberg, 1782–1858), kas ar saviem iesūtījumiem bagātināja gan „Latviešu Avīžu”, gan „Latviešu Ļaužu Drauga” lappuses. Viņa paveiktais neaprobežojas ar korespondencēm par sava laika un apkārtējās dzīves norisēm, lai arī to skaits ir ievērojams – ap […]
Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs. (Ps. 37:5) Tas Kungs mēdz izjaukt pašus gudrākos padomus, turpretī uzcelt un stiprināt tādus, kuri šķiet tik vāji un nicināmi, ka ikvienu tie ievestu izmisumā. Un Viņš no mums gaida to, ko 50. psalmā ir pavēlējis: „Piesauc mani bēdu laikā, tad […]
Fragmenti no Venerandas Zepas (1926–2002) atmiņu grāmatas par dzīvi Latgalē 20. gadsimta 40. gados Kad peisteitōju pi krysta pīkola, jis lyudzēs par sovim īnaidnīkim saceidams: “Myužeigais Tāvs, pīdūd jim, jo jī nazyna kū dora.” (Lukasa ev. 23v. 24) Okupācija 1940.gada 17. jūnijā rīta agrumā skrēju pa Rīgas ielu Daugavpilī uz staciju, lai paspētu uz Rīgas […]
Gorders Justeins. Cirka direktora meita. – [R: Atēna, 2004.] – 202. lpp. Vārda gardotājiem visnotaļ gards kumoss ir arī nesen latviešu valodā izdotā norvēģu rakstnieka Justeina Gordera “Cirka direktora meita”. Arī Gordera sakars ar Jēzu droši vien ir savāds –savs, personisks. No latviešu valodā tulkotajām viņa grāmatām varam spriest, ka tāds ir. (“Sofijas pasaule”, 1996., […]
Sadraudzības brīnums jeb pārdomas par intersubjektivitāti „Cilvēks nav vientuļa sala” – tik trāpīgi skan Johannesa Mario Zimmela grāmatas virsraksts. Taču kā tad tur ir īstenībā? Daudzi saka tieši pretēji: ka cilvēks ir vientuļa sala. Protams, uzreiz kaut kā nevienam negribas bezierunu kapitulāciju, jo vajag taču pamēģināt – vai salas spēj satikties, veidot arhipelāgus, saprasties. Jaunības […]
TRĪS LAIMAS KODEĻAS Andrievs Niedra Kā apsūnojuši celmi ataugā, tā viņi abi stāvēja vientuļi starp jauno paaudzi. Pats zemnieks katru vakaru iznāca aiz vārtiņiem un ilgi noskatījās uz vakaru pusi. Tad viņš zināja, kāsa rītu būs diena. Un tad viņš nobraucīja iesirmo, kuplo bārzdu un lēnām pagrieza brūno, grumbaino seju uz rīta pusi. Un „lietus […]
21. gadsimta cilvēkam grūti iztēloties, cik drakoniska aizlieguma apstākļos savu garīgo dzīvi veidoja Latgales ļaudis tikai pirms 100 gadiem. No 1865. līdz 1904. gadam Latvijas austrumu daļā, kas bija administratīvi Polijai, pēc tam Krievijai pakļauta mūsu zemes maliena, rakstītais vārds un grāmatniecība jau izsenis attīstījās šķirti no pārējiem novadiem. Grāmatniecība nebija bagāta, pārsvarā šejienes iedzīvotājiem […]