Hieronymus BOSCH, 1506, Museu Nacional de Arte Antiga, Lisbon, © Web Gallery of Art Vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks. (1. Kor. 1:18) Tā ir pati lielākā gudrība: turēties pie krustā sistā Kristus nespēcīgā tēla un neapgrēkoties pie tā, lai par Dievu zinām un […]
Avis izklīda, tāpēc ka tām nebija gana, un izklīdušas tās kļuva plēsīgiem zvēriem par barību un pazuda. Manas avis maldās pa visiem kalniem un augstiem pakalniem. (Eceh. 34: 5–6) Evaņģēlijs jeb Kristus piemiņa tagad sprediķos ir tik reti sastopama, ka kļūst baisi pat par to domājot. Tādēļ arī nav brīnums, ka tauta izklīst un maldās […]
“Es varētu sarakstīt grāmatu par pazemojumiem, ko esmu cietis sava ārējā izskata dēļ. Taču šī grāmata nekad netiks rakstīta, jo pēc daudzu gadu sāpēm es beidzot esmu sapratis, ka tādā veidā Dievs ir pazemojis un lauzis manu lepno prātu un bez tā es nezinu, vai šodien būtu Viņa bērns. Tas mani dziļi satvēra.., kad pirmoreiz […]
“Mūsu laikmetā kristietība ir tikusi tik lielā mērā cilvēciskota un pielāgota, ka nevienam pat sapņos nerādās, ka tā varētu izraisīt piedauzību. Tagad viss ir nostājies savās vietās, jo nenozīmīgas lietas piedauzību neizraisa, un kristietība taisās par tādu (nenozīmīgu) kļūt. Īstenībā kristīgā ticība ir vienīgais spēks, kas spēj izraisīt piedauzību. Niecīgā ieeja uz šauro ticības ceļu […]
Hendrick GOLTZIUS, 1594, British Museum, London, © Web Gallery of Art Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu nodomus. (Rom. 14:1) Kad tu redzi brāli, kuram vēl ir daudz vājību, domā tā: “Šīs brāļa nastas man ir jānes; es nedrīkstu viņu atstāt, kamēr vien viņš apliecina Kristu.” Tā kristietim sirdī ir jābūt ārstam, […]
Reiz dzīvoja lilija. Tā auga nomaļā vietā strauta malā un turpat tuvumā tai bija draudzenes – dažas nātres un pāris sīko puķīšu. Lilija, kā tas patiesi aprakstīts evaņģēlijā, ir apģērbta skaistāk un labāk nekā ķēniņš Sālamans visā savā godībā, un turklāt tā ir bezrūpīga un līksma visa sava mūža garumā. Nemanāmi un svētīgi aizritēja laiks […]
Varas paudēja un cietēja tēli Pastāv liela plaisa starp vienpatnību (individuālismu) un vientulību, starp pašpietiekamību un vienatnību kā iekšēju grūtsirdību. Atšķirība te ir tāda pati, kā starp pašapzinīgo un neapturamo indivīdu – moderno laiku cilvēku, kas apreibinās no savas varas, un salauzto, pārbaudījumu plosīto cietēju kristietībā. Pirmais ir cilvēks – ledlauzis, viņa pašizprattne ir līdzīgi […]
Es gan nekā neapzinos, bet tādēļ vēl neesmu taisnots, mans tiesnesis ir Tas Kungs. (1. Kor. 4:4) Lai cik taisna, svēta, nevainīga, Dievam tīkama būtu tava cīņa, tomēr ir nepieciešams, lai tu to pārdomātu bijībā un pazemībā, arvien bīdamies no Dieva tiesas un paļaudamies ne uz sevi, bet vienīgi uz Dieva žēlastību. Jūda Makabejietis tika […]
Kirkegors savu darbu “Ciešanu evaņģēlijs” nerakstīja savās vieglākajās dienās. Toreiz, pēc cīņas ar žurnālu “Korsārs”, Kirkegors jutās gaužām nopelts un nozākāts. Un, piedzīvojis vispārīgu satricinājumu, rūgtu vilšanos un smagu krustu, viņš nerakstīja gaišas un pārliecinošas runas par “prieku, kas izriet no domas par sekošanu Kristum”. Vienā no saviem visdziļāk aizkustinošajiem darbiem “Atkārtošanās”, kas rakstīts […]
Draguna Agita. Prāts. – R: Daugava, 2004. – 112 lpp. var būt ka šī ir mana vienīgā dzīve varbūt visas reliģijas melo un mūžības sajūta krūtīs varbūt man palikusi tikai šī vienīgā mīlas nakts varbūt nebūs nekad vairs nekā vairs cita nekad dzirdat jūs visas precētās laimīgās jaunlaulātās varbūt ka šī ir jūsu pēdējā mīlas […]