SOLŽEŅICINA HARVARDAS RUNA

SOLŽEŅICINA HARVARDAS RUNA

Aleksandrs Isajevičs Solžeņicins (dz. 1918) lasītājiem Latvijā un pasaulē droši vien visvairāk ir pazīstams pēc viņa slavenā „Gulaga arhipelāga”, lai gan Nobela prēmiju literatūrā viņš ieguva jau 1970. gadā, vēl pirms „Gulaga arhipelāga” publicēšanas – „par ētisko spēku, ar kuru viņš ir pastāvējis krievu literatūras neaizvietojamajās tradīcijās”, kā ir teikts Solžeņicina Nobela prēmijas diplomā. Ar […]

LUTERS PATS PAR SAVU REFORMĀCIJAS CEĻU

LUTERS PATS PAR SAVU REFORMĀCIJAS CEĻU

Priekšvārds “Opera Latina” Vitenbergas izdevuma 1.sējumam Sveiciens dievbijīgam lasītājam Ilgi un dikti es esmu pretojies tiem, kas ir gribējuši izdot manas grāmatas vai, pareizāk sakot, manas lampiņas gaismā tapušās satrauktās pārdomas, laikā, kad negribu apkraut priekšteču darbus ar maniem jauninājumiem un lasītāju iztraucēt no to lasīšanas, laikā, kad tagad, paldies Dievam, ir tik, cik uziet […]

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (11)

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (11)

Prof. Karl Holl (1866-1926), Foto: http://www.hu-berlin.de Pēdējā laikā tas ir bijis galvenokārt Karls Hols, kas ir deklarējis, ka Dieva piedodošo rīcību no tikumiskā aspekta mēs nevaram pienācīgi pamatot tikai ar to vien, ka vietnieciskās gandarīšanas izpratnē atsaucamies uz Kristus nopelnu propter Christum. Drīzāk gan ir tā, ka Dievs, kuram sākums un gals sakrīt neatkarīgi no […]

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (10)

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (10)

Kontrasts starp Evaņģēliju un ārpus kristietības pastāvošajiem cilvēku centieniem sevi pestīt un darīt svētus jo īpaši skaidrs kļūst tad, ja ieklausāmies apustuļu vēstījumā. Jau iepriekš tika norādīts uz to, ka it visur, kur apustuļi devās savos misijas ceļojumos, tie sastapās ar cilvēku milzīgu vēlēšanos pašiem sevi darīt svētus un pilnīgus. Būdami jūdi, apustuļi jaunībā vai […]

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (9)

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (9)

3. nodaļa Cilvēka attaisnošana Dieva priekšā, pasludinot piedošanas vārdu [Absolūciju] Nerimstoši plūstošā laika straume nivelē un padara relatīvu ikvienu cilvēka kā garīga, tā arī varonīga spēka lielumu. Vadoņu tēli, kas cēlušies no savas tautas un kultūras dzimtās zemes, savai dzimtenei spēj atklāt dvēseli dzīvā un skaidrā valodā, tomēr nākamajām paaudzēm un laikiem to darbs paliek […]

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (8)

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (8)

Prof. Karl Heim Savu kritisko ētikas izvērtējumu Heims noslēdz ar norādījumu, ka visa cilvēka tikumība, kas ir iegūta no dabiskā cilvēka ētiskā apriori, patiesībā ir ļoti relatīva. Šajā pasaulē mēs redzam bezgalīgi dažādus un pretējus cilvēka dzīves modeļus. Un, ja domājam par to, kuru no šiem daudzajiem dzīves ceļiem mums izvēlēties un kas mums ir […]

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (7)

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (7)

Canova Antonio, 1786–93 Kamēr reliģiozā erotika sirgst ar nepavaldītu un apskurbušu šīs pasaules apsēstību, mistika maldīgi cenšas bēgt prom no pasaules, tomēr abos šajos gadījumos cilvēka stāvoklis labāks nekļūst. Cilvēka vitalitāte negrib redzēt miesas ārējo postu, bet tas savukārt negrib redzēt cilvēka iekšējas pasaules nabadzību. Tomēr vislabāk mistiskās un bibliskās dievbijības radikālais kontrasts atklājas cilvēka […]

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (6)

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (6)

Dr. Adolfs Keberle Kādam tas varētu šķist arī apšaubāmi, ka mūsu tēmas sistemātiskais attēlojums šeit ir ļoti saistīts ar vēsturiskām personām. Tomēr mēs to esam uzdrošinājušies, jo Pāvils un Luters ar nepārspējamu uzskatāmību parāda, kādā briesmīgā krīzē ir iegrūsts cilvēks, ja par mūsu attaisnošanu Dieva priekšā tiek uzskatīta visa burta ētika. Ja visu klosteru, baznīcu […]

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (5)

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (5)

2. nodaļa Dieva sods par cilvēka sevis paša svētdarīšanu Mēs esam iepazinušies ar cilvēka, kas vēlas būt reliģisks, ilgu pilno, sasprindzināto attīstību visā tās formu, vietas un laika daudzveidībā, kā arī ar šīs daudzveidības vienojošo izpratni par kādu drošu ceļu, kas ved pie mērķa. Taču tagad mēģināsim ieiet Bībeles domu pasaulē un saklausīt tās vēsti […]

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (4)

SVĒTUMA MEKLĒJUMOS (4)

Savos pirmsākumos vācu ideālisms nav tīra “grieķu” domāšana. Pret šo “domāšanu” savas kristīgās pārliecības vai Kanta ietekmes dēļ visai atturīgi izturējās pat tie filozofi, kas jau no paša sākuma bija tuvi Platona pasaules uzskatam, piemēram, Šleiermahers un Fihte. Vācu ideālisms neignorēja vērtību pretrunīgumu tā duālismā starp “vajadzēt” un “būt”, starp galīgumu un bazgalīgumu, starp labo […]