PILĀTA EVAŅĢĒLIJS

PILĀTA EVAŅĢĒLIJS

Dažādu iemeslu dēļ daudzus gadsimtus mākslinieku iedvesmas avots ir bijusi Bībele. Vissliktākais no tādiem iemesliem, manuprāt, ir vēlme izcelties, “paspīdēt”, par pamatu ņemot vairākumam viegli atpazīstamos sižetus, tēlus vai stilistiku. Piemēram, kaut ko rakstot, ir kārdinājums savu penteri sākt ar vārdu “iesākumā” – ar pašu pirmo Bībeles vārdu, tā vedinot lasītājus domāt par tālāk lasāmā […]

CIRKA DIREKTORA MEITA

CIRKA DIREKTORA MEITA

Gorders Justeins. Cirka direktora meita. – [R: Atēna, 2004.] – 202. lpp. Vārda gardotājiem visnotaļ gards kumoss ir arī nesen latviešu valodā izdotā norvēģu rakstnieka Justeina Gordera “Cirka direktora meita”. Arī Gordera sakars ar Jēzu droši vien ir savāds –savs, personisks. No latviešu valodā tulkotajām viņa grāmatām varam spriest, ka tāds ir. (“Sofijas pasaule”, 1996., […]

KRISTUS BAZNĪCA

KRISTUS BAZNĪCA

Bo Gīrcs (1905-1998) Bo Gīrca grāmata „Kristus baznīca” ir interesants sacerējums. Autors tajā uzsver biblisko eklesioloģiju par baznīcas vispārējumu jeb katoliskumu. Šī grāmata, lai gan rakstīta, domājot tieši par Zviedrijas baznīcu un tās problēmām, sniedz vairākas vērtīgas atziņas, kas noderēs kristiešiem un interesentiem jebkurā zemes malā. Bo Gīrcs 20. gadsimta otrās puses individualizētajā, sadrumstalotajā pasaulē, […]

MĪTI UN SIMBOLI KAFIJAS GALDAM

MĪTI UN SIMBOLI KAFIJAS GALDAM

  Lielā simbolu enciklopēdija. No vācu valodas tulkojušas L. Kalniņa un S. Pijola. – R.: Jumava, b.g. – 647 lpp. Pasaules mītu vārdnīca no A līdz Z. Galv. konsultants Rojs Viliss. No angļu valodas tulk. N. Pukjans. – R.: Zvaigzne ABC, b.g. – 223 lpp. Pēdējos padomju varas gados mana pirmā alga bija apmēram 80 […]

STEIKS UN STEIKS

STEIKS UN STEIKS

Steiks Jānis. Izlase. – [R: Zinātne, 2003.] – 227. lpp.: il. Latviešu literatūrā kaut kādu iemeslu dēļ nav attīstījies, piemēram, amerikāņu (un gan jau, ka arī citu tautu) literatūrā redzamais virziens, kas mēģina tvert Dieva klātesamību turpat, kur savus argumentus gūst Viņa noliedzēji – vienkāršajā ikdienas pasaulē, likteņos un dzīves stāstos, kas šķietami liecina par […]

ĒTIKA UN KRISTĪGĀ ANTROPOLOĢIJA

ĒTIKA UN KRISTĪGĀ ANTROPOLOĢIJA

Rubenis Andris. Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās. – R.: Zvaigzne ABC, b.g. – 191 lpp. Sava veida atgriešanos pie tēviem – pie baznīctēviem – ir veicis Andris Rubenis grāmatā „Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās”, kas ir iznākusi sērijā „Lekciju kurss”. Jāsaka, ka šī grāmata sagādāja ja nu ne gluži patīkamu pārsteigumu (par autora […]

VIENTULIBA MASU SARĪKOJUMOS

VIENTULIBA MASU SARĪKOJUMOS

Bels Alberts. Vientulība masu sarīkojumos. – R: Jumava, 2005. – 140 lpp. Varbūt jums kādreiz ir gadījies kādā saviesīgā pasākumā justies garlaikoti? Tā, ka visi par kaut ko tērgā, čivina, vidžina, varbūt pat viens otrā tā īsti neklausās, tomēr visiem ir jautri un omulīgi, tikai tu tajā visā jūties mazliet nelāgi un neiederīgi. Ja tā, […]

VIRSPUSĒJI PAR NOPIETNU TĒMU

VIRSPUSĒJI PAR NOPIETNU TĒMU

Breke, Torkels. Kaina bērni: Reliģija un varmācība no Vecās Derības līdz 11.septembrim. – R:  Atēna, 2005., tulk.Inga Bērziņa.– 235 lpp. Norvēģu reliģiju pētnieka un politologa Torkela Brekes grāmatas tēma patiešām ir nopietna – tā ir reliģiski motivēta un/vai reliģiski attaisnota vardarbība. Autors saka, ka viņa uzdevums ir “parādīt, ka reliģija var novest pie vardarbīgas rīcības, […]

VALSTS UN CILVĒKS

VALSTS UN CILVĒKS

Bergrāvs Eivinds. Valsts un cilvēks. – [R: Luterisma mantojuma fonds, 2004.] – 471. lpp. Grāmatas ievadā Norvēģijas luteriskās baznīcas bīskaps Eivinds Jozefs Bergrāvs atklājas kā izcila sava laika personība, uzticams savas baznīcas un valsts patriots. Viņš nepārprotami ir ticības, cītīgu studiju un godīgas sirdsapziņas vīrs, kaut kādā ziņā etalons, paraugs, pēc kura gluži dabiski rodas […]

LATVIJAS MĀKSLAS VĒSTURE

LATVIJAS MĀKSLAS VĒSTURE

Bremša L., Brasliņa A., Bruģis D., Pelše S., Pujāte I. Latvijas mākslas vēsture. – [R:Pētergailis, 2004.] – 543 lpp.: il. Jauns palīglīdzeklis kultūras un mākslas vēstures studijām – tā jauno Latvijas mākslas vēsturi nosaukuši paši autori grāmatas ievadā. Ikviens autors, rakstot ievadu, cer, ka lasītāji to izlasīs, jo tajā var izteikt autora attieksmi pret savu […]