Jānis Steiks /1885 – 1932/ *** Dievs, svētī Vidzemi Šo miera midzeni Ar laimi līdz! Šis zemes viducīts Ir dabas miteklīts Un debess mīlulīts Tik dārgs, cik glīts. *** Dievs, svētī Kurzemi, Kur ļaudis gurdeni Redz rudeni. Tur debess gudri sauc, Lai zemes kurli trauc, Kur augšup Kuri brauc: Uz augšu audz! *** Dievs, svētī Latgali […]
Ansis Līventāls Ansis Līventāls, laika gaitā idejām mainoties, nav zaudējis reiz iemantoto stabilo vietiņu latviešu literatūras vēstures lappusēs. Zaudējis nav, taču paspilgtinājies un izcēlies arī nav. Padomju laikā literatūras kursu apguvušajiem priekšstatus par pieticīgu un bēdīgu rakstnieku veidoja obligātās rindiņas no dzejoļa “Cūkas ganot Matīsiņam..”. Šogad, kad aprīļa sākumā paiet 200 gadu kopš rakstnieka dzimšanas, […]
Redzējumi izstādē “Svešuma vēstules” Laikam ritot, mainās cilvēku savstarpējās saziņas formas. Viens no ceļiem, kā iespējams apjaust gadu, gadu desmitu un pat gadu simtu tecējumā mainīgās komunikācijas veidus un ieskatīties to vēsturē, ir – apmeklēt kādu muzeju, kur rūpīgas rokas aprūpē, vērīgas acis lasa un palaikam arī atklāj apmeklētājiem kādu nelielu stūrīti no plašā kultūrvēsturisko […]
Foto: www.neredzigobiblioteka.lv Mīlestība un vara – Mārtiņa Zīverta drāmu pamatproblēma Kad Mārtiņam Zīvertam 1953. gadā apritēja pusgadsimta jubileja, ievērojamā teātra kritiķe Paula Jēgere-Freimane ASV iznākošajā latviešu laikrakstā “Laiks” publicēja rakstu ar virsrakstu “Latviešu Šekspīrs”. Tikko kā janvāra sākumā atzīmējām mūsu izcilā drāmas meistara simtgadi, un varētu sacīt tāpat, kā toreiz teica Paula Jēgere-Freimane – latviešu […]
Paul Gerhard: Befiehl du Deine Wege 1. Liec visu Dieva rokās, Kas sirdī sūri smeldz. Rūp Viņam tavas mokas, Kas padebešus redz – Kas vējiem, mākoņgrēdām Liek rasties, nākt un kust – Viņš ceļu rod caur bēdām – Tev neļaus gāzties, zust. 2. Ja paļausies Tam Kungam, Tad tiksi skaidrībā, Ne pūlēs klupdams krizdams, Bet […]
Rokpelnis Jānis. Dzeja. – [R: Atēna, 2004.] – 629. lpp. Jautājums par to, vai dzejas grāmatas vispār var komentēt, protams, paliek atklāts. Tāpat arī jautājums, vai par dzejnieku var ticami pateikt ko vairāk vai vienkārši ko citu, nekā viņš pats to ir pateicis savā dzejā. Tomēr pastāv tāda lieta kā grāmatu apskati, un grāmatas formu […]
Frīdrihs Šillers (1759-1805) Līksmība, no Dieva dota, Svēta debess liesmiņa! Vaigā nākam apskaidrotā, Daiļā, tavā svētumā. Taviem brīnumiem sastājās, Pasaule, ko šķīrusi, Visi brāļiem līdzinājās, Kur no debess lidini. Diez, vai daudzi šo rindiņu lasītāji atpazina Eiropas Savienības himnas pirmo pantu, pareizāk, tā pirmo latvisko versiju – Kārļa Gotharda Elferfelda (1756-1819) tulkojumu, kas ar nosaukumu […]
Nedēļu pirms Ziemassvētkiem, 18. decembrī, savus ģimenes svētkus – vārdadienu – svin Latvijas Kristapi un Kristoferi, Kristeri un Kristi. Ieskatoties “Vārdadienu kalendārā”, šai pašā datumā sevi pieminētu var atrast arī daža laba latviešu personvārdu kopumā retāk sastopama varianta īpašnieks – Kristofors, Kristafors, Kristofs, Kristars, Kristers un Kristo. Taču patiesībā ne jau vārdadiena ir iemesls, kāpēc […]
Ernests Gliks Mēs šad un tad gaužamies, ka kaimiņi igauņi mūs dažādās jomās apsteiguši. Igaunijā jau kopš zviedru valdīšanas laikiem ir universitāte Tērbatā (Tartu), ko dibina 1632. gadā. Ar to saistās arī daudzu izglītoto latviešu likteņi. Latvijā universitāte top tikai 1919. gadā pēc neatkarīgas valsts nodibināšanās. Igauņi savus pirmos vispārējos dziesmu svētkus sarīko 1869. gadā, […]
Neredzīgais Indriķis, 1783-1828 19. gadsimta mantojums Uzrakstīt šo rakstiņu mani ierosināja Neredzīgā Indriķa un Jura Alunāna dzejoļu grāmatu jubilejām veltītās konferences dalībnieki. Aprit 200 gadu, kopš klajā nāca pirmā latviešu autora dzejas grāmata „Tā neredzīga Indriķa dziesmas” (1806). Savukārt no citas grāmatas, tās, kuru visās literatūras vēsturēs min kā nacionālās literatūras un grāmatniecības aizsācēju – […]