Jānis Steiks /1885 – 1932/ *** Dievs, svētī Vidzemi Šo miera midzeni Ar laimi līdz! Šis zemes viducīts Ir dabas miteklīts Un debess mīlulīts Tik dārgs, cik glīts. *** Dievs, svētī Kurzemi, Kur ļaudis gurdeni Redz rudeni. Tur debess gudri sauc, Lai zemes kurli trauc, Kur augšup Kuri brauc: Uz augšu audz! *** Dievs, svētī Latgali […]
Paul Gerhard: Befiehl du Deine Wege 1. Liec visu Dieva rokās, Kas sirdī sūri smeldz. Rūp Viņam tavas mokas, Kas padebešus redz – Kas vējiem, mākoņgrēdām Liek rasties, nākt un kust – Viņš ceļu rod caur bēdām – Tev neļaus gāzties, zust. 2. Ja paļausies Tam Kungam, Tad tiksi skaidrībā, Ne pūlēs klupdams krizdams, Bet […]
Rokpelnis Jānis. Dzeja. – [R: Atēna, 2004.] – 629. lpp. Jautājums par to, vai dzejas grāmatas vispār var komentēt, protams, paliek atklāts. Tāpat arī jautājums, vai par dzejnieku var ticami pateikt ko vairāk vai vienkārši ko citu, nekā viņš pats to ir pateicis savā dzejā. Tomēr pastāv tāda lieta kā grāmatu apskati, un grāmatas formu […]
Frīdrihs Šillers (1759-1805) Līksmība, no Dieva dota, Svēta debess liesmiņa! Vaigā nākam apskaidrotā, Daiļā, tavā svētumā. Taviem brīnumiem sastājās, Pasaule, ko šķīrusi, Visi brāļiem līdzinājās, Kur no debess lidini. Diez, vai daudzi šo rindiņu lasītāji atpazina Eiropas Savienības himnas pirmo pantu, pareizāk, tā pirmo latvisko versiju – Kārļa Gotharda Elferfelda (1756-1819) tulkojumu, kas ar nosaukumu […]
Klusā daba, Maerten BOELEMA DE STOMME, 1644, © Web Gallery of Art Andra Manfelde *** sirds radari novirzījušies no mērķa cik magnētiski kļuvuši šie lauki es esmu runājusi es esmu runājusi siltums plūdis no tavām rokām un ceriņu saldais sabiezējis uz katras ēnas un gaismas robežas ja tik daudz vēja vai tiešām? sirds ir milzīga […]
Inga Gaile *** Līst skaidrām lāsēm lietus, un vairāk it nekā, tik traktoristi aizbrauc bezgalībā, no mājām ļaudis iznāk, sadodas tie rokās, un meitenēm ir sirdīs bezdelīgas. Kad neskaties vairs lāmu atspīdumos, kad vientulības nav, jo esi koks, ar sūnu smaržu elpā ap tevi savelkas viss bijušo un atnākušo loks. Kad vārdu nav, var vārdu […]
Klusums, John Henry FUSELI, 1801, Kunsthaus, Zurich, © Web Gallery of Art *** Es dzirdu tukšumu caur savām skaņām, Es vārdus sadzirdu caur Tavu klusēšanu, Dievs. Caur nodevību diemžēl viss mans labums, Ne es, bet Tu man esi nodevies. Tālis Osis
Tā gribas novērsties un aizbēgt no šīs vietas, Kur tumst un slepus naida lietus līst. Viss pārējais kur reizēm liekas šķitums, Bet ienaids, ienaids vienmēr paliek īsts. Kur, acis mānot, tā kā viltus pērles, Ap šķīstiem pleciem smagas rotas sien. Kur viss, it viss kā kārtīs likts uz spēles, Un viltū iemiesotas čūskas apkārt lien. […]
Siltā sega Kopš tām dienām purva malā, Dūksnājā kur bērzi kalst – Vienumēr man bail no sala, Visu mūžu sirdij salst. Citiem bērniem acis dega Zelta brīnumputnu gūt Man bija ilgas – silta sega, Vienreiz gaišās mājās būt. Mūža ziemas dimdēdamas Baltā virknē nāk un iet– Tālu vai līdz priežu namam, Kuram krāsnī šķilas zied? […]
Anša Cīruļa ilustrācija Latvju dainu 6.sēj. Luda Bērziņa sakopojumā, Rīga: Valters un Rapa, 1932. Attēls: www.lu.lv (Nobeigums.) B. Dziesmu un dziedāšanas kavētāji. Lai gaišāki saredzētu iemeslus, kas skubina dziedāt, izcelsim arī motīvus, kas kavē dziedāšanu. Par fiziskiem un fizioloģiskiem kavēkļiem un trūkumiem nerunāsim. Kam nav veselas organisma funkcijas, tas nevar “balsi pacilāt” (690). Tādi dziedātāji […]