Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem.. (Tit. 3:4) Es uzdrīkstos sacīt, ka visos Svētajos Rakstos neesmu lasījis vēl jaukākus vārdus par Dieva žēlastību, kā šos divus – laipnība un mīlestība. Ievēro, ka šie vārdi ir sacīti tev – Dieva laipnība un mīlestība ir atklāta un sniegta ikvienam; balsti savu ticību […]
Bet, to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem sacīts par šo bērnu. (Lk. 2:17) Kad kristietis sāk pazīt Kristu kā savu Pestītāju, kas viņu atpestījis no nāves un iecēlis par savas Valstības mantinieku, viņa sirds tiek pilnīgi dievišķota, tā ka viņš vēlas palīdzēt ikvienam iemantot šos pašus dārgumus. Jo nav lielāka prieka, kā tas prieks, […]
Bet eņģelis uz tiem sacīja: “Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.” (Lk. 2:10-11) Eņģeļa pasludinājums vēstī, ka šis bērniņš ir mūsu Pestītājs, pie kura mēs varam atrast prieku un mierinājumu – kā pie vislielākā dārguma; visi eņģeļi […]
Ganu pielūgsme, Gerard van Honthorst, 1622. Un viņai piedzima pirmdzimtais Dēls, un viņa To ietina autiņos un lika silē. (Lk. 2:7) Es bieži esmu sacījis un arī tagad saku: kas grib iepazīt Dievu un nemaldīgi domāt par Viņu, tas lai ieskatās silītē un visupirms iepazīst Jaunavas Marijas Dēlu, kas dzimis Betlēmē – bērnu, kas guļ […]
Kad man jāstaigā zem ciešanu spaida, Tu uzturi manu dzīvību; Tu izstiep Savu roku pret manu ienaidnieku dusmām, un Tava labā roka man palīdz un palīdzēs. (Ps. 138:7) Dievs, gribēdams savu Dēlu darīt par ķēniņu, iesāka ar lieliem brīnuma darbiem un spēku; bet tad, kad šā ķēniņa varenībai vajadzēja atklāties visskaidrāk, Dievs lika Viņam mirt […]
Es dodu Savām avīm mūžīgo dzīvību, un viņas ne mūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas. (Jņ. 10:28) Tādēļ ikviens kristietis, kas ticībā uzņēmis Evaņģēliju, lai priecājas, ka viņš ir viena no šā Gana – Kristus avīm, un neļauj arī grēkiem sevi maldināt, jo gan jau Kristus, kam kristietis pieder, visu labi […]
Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis. (Ef. 4:32) Arī ticīgo vidū neizbēgami atrodas kādi trūkumi un domstarpības; mums nav jādusmojas, ja kādreiz zobi iekožas mēlē, kāja aizķeras vai gadās ar pieri ieskriet sienā. Ir jādomā tā: labi, tas ir mans brālis, mans tuvākais – […]
Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību – pestīšana. (Rom. 10:10) Ticība satver Kristu un paliek ar Viņu, tā ietver Viņu gluži kā gredzens dārgakmeni. Un tas, kurš ar šādu paļāvību uzņēmis Kristu savā sirdī, tiks atzīts kā taisns Dieva priekšā. Tas ir ceļš un nopelns, kurā sasniedzama grēku piedošana un taisnība. […]
Un jūs būsit visu ienīsti Mana vārda dēļ. (Mt. 10:22) Svētos kristīgos ļaudis var pazīt pēc krusta svētuma – tiem nākas panest visus uzbrukumus, vajāšanas, visdažādākos kārdinājumus un nelaimes, ko rada velns, pasaule un miesa. Iekšēji kristiešiem būs jākļūst skumjiem un izbiedētiem, ārēji – nabadzīgiem, nicinātiem, neveseliem, vājiem un ciešanu piemeklētiem, lai viņi šajās ciešanās […]
Erceņģelis Gabriels, no baznīcas Kiprā, kas izpostīta turku invāzijas laikā. Izdomājiet plānu, taču tas nepiepildīsies; pieņemiet lēmumu, bet tas neīstenosies, jo ar mums ir Dievs! (Jes. 8:10) Bieži vien notiek tā, ka šie ķēniņvalstu un lielās pasaules valstības pīlāri, kuri, šķiet, varētu nest un turēt pat debesis, paliek tur, kur Dievs pēc sava gudrā […]