Stāsts par bagāto vīru un Lācaru. No manuskripta Codex Aureus, apm. 1040.g. (Germanisches Nationalmuseum, Nürnberg.) Nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. (Lk. 16:22) Neviens cilvēks nav tik laipns, nedz arī gatavs tik patiesi un pašaizliedzīgi kalpot kā mīļie eņģeļi. Tādēļ mums jāmācās un jāzina, ka mūsu labākie draugi ir neredzami; viņi ar savu uzticību, […]
No žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. (Ef. 2:8–9) Mūsu sirdis nekad negrib piekrist tam, ka mēs paši neesam gluži nekas un ka Kristus viens ir visu paveicis. Mēs arvien mēģinām kaut ko paveikt paši savām rokām – strādāt un kalpot […]
Ticības spēkā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. (Ebr. 11:8) Ticība ir dzīva un darbīga – tā droši un noteikti turas pie Dieva vārda, lai kā arī mums klātos. Ticība nav kāda bezrūpīga, tukša iedoma, bet gan dzīva, nopietna, mierinoša un […]
Lūdziet bez mitēšanās Dievu. (1. Tes. 5:17) Kur ir kristietis, tur ir arī Svētais Gars, kas nedara nekā cita, kā vien – lūdz bez mitēšanās; jo, ja arī ne vienmēr mute izrunā vārdus, tomēr sirds (gluži kā asinsvadi un sirds miesā) nemitīgi pulsē ar savām nopūtām: “Ak, mīļais Tēvs, svētīts lai top Tavs vārds, lai […]
Dievs sēdinājis Kristu pie savas labās rokas Debesīs, augstāk par ikvienu valdību, varu, spēku, kundzību un ikvienu vārdu, kas tiek minēts vai nu šinī laikā vai nākamajā. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām. (Ef. 1:20–22) Lai būtu kā būdams – vai esam grēkojuši vai labu vien darījuši – mums nav jābīstas, nedz […]
Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. (Rom. 12:2) Tādēļ mums jāraugās, lai nesekojam ne pasaules ierastajam dzīves veidam, nedz arī mūsu pašu prātam un labajiem nodomiem, bet arvien laužam savu gribu un prātu, darīdami un panesdami visu, kam […]
Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks. (Jņ. 15:7) Tā ir patiesi liela greznība un brīvība, ka varam droši un paļāvīgi lūgt Dievu, zinādami, ka visas mūsu lūgšanas noteikti tiks uzklausītas – ja arī mēs iepriekš esam uzklausījuši Dievu un paliekam pie Viņa vārda. Tā […]
Es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc Rakstiem un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc Rakstiem. (1. Kor. 15:3–4) Šeit teikts, ka Pāvils piemin Rakstus kā savu drošāko liecību un parāda, ka nav iespējams uzturēt mūsu mācību un ticību citādi kā vien – […]
Tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. (Kol. 3:13) Ir labprāt jāpiedod un jāaizmirst citu cilvēku darītās pārestības, kā Dievs to ir darījis un vēl joprojām dara mums, piedodams mūsu grēkus; jo Viņš tos pilnīgi izsvītro no mūsu parādu sarakstiem un nekad vairs nepiemin. Tomēr ir jāpiedod ne tikai tā, ka pārestības vairs […]
Kā jauneklis uzturēs savu ceļu šķīstu? – Kad viņš turēsies pie Taviem vārdiem. (Ps. 119:9) Ak, cik atšķirīgi salīdzinājumā ar šiem vārdiem mēs izturamies pret mūsu jaunajiem ļaudīm, kurus mums ir pavēlēts valdīt un mācīt. Mums būtu jānes smaga atbildība par to, ka neesam tiem snieguši Dieva vārdu. Es tiešām neieteiktu nevienam audzināt bērnu tur, […]