Sv. Vakarēdiena iedibināšana, Fra ANGELICO, 1446, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art Savas pārdomas par Altāra Sakramentu sāksim ar tēzes veida apgalvojumu: Mācība par Kristus miesas un asiņu patiesu klātbūtni Altāra Sakramenta maizē un vīnā arvien ir bijusi un būs dzīvības un nāves jautājums vienā, svētā, katoliskā baznīcā. Ir pagājuši jau gandrīz […]
Sv. Pāvils, Nicolas TOURNIER, 1626, Musée des Augustins, Toulouse, © Web Gallery of Art Visu cilvēku netaisnīgums Mūsdienu rietumos valdošais uzskats par cilvēku sniedzas atpakaļ līdz pat senā grieķu filozofa Aristoteļa laikam. Aristotelis, tāpat kā lielākā daļa mūsdienu filozofu, antropologu un sociologu, domāja, ka cilvēks pēc savas dabas ir labs. Bībele nostājas pret šādu filozofisku […]
Jeruzalemes tempļa sagraušana, Nicolas POUSSIN, 1637, Kunsthistorisches Museum, Vienna, © Web Gallery of Art Divi aioni Mūsu pārdomas ir par jaunā taisnības, svētuma un nemirstības aiona (laikmeta) tuvošanos. Šā laikmeta tuvošanās zīmes un pats Otrais Kristus Advents teoloģijā tiek ietverts plašākā sadaļā, kuru sauc par mācību par pēdējām lietām jeb eshatoloģiju. Mēs šodien pārdomāsim jaunā […]
Augsburgas ticības apliecības IV artikuls Baznīca māca, ka cilvēki netiek taisnoti Dieva priekšā ar saviem pašu spēkiem, nopelniem vai darbiem, bet viņi no Dieva žēlastības Kristus dēļ tiek taisnoti ticībā, kad viņi tic, ka ir pieņemti žēlastībā un ka grēki piedoti Kristus dēļ, kas ar savu nāvi ir gandarījis par mūsu grēkiem. Šādu ticību Dievs […]
Ticības apliecību teoloģiskais enkurs – Evaņģēlijs Mūsdienu relatīvisma pārņemtajā laikmetā par visu ir pieņemts prasīt: bet kur ir garantija, ka tas tā ir? Arī saistībā par luteriskajām ticības apliecībām (LTA) bieži arī teologu vidē ir nācies dzirdēt to pašu – kā pārmetumu: „Augsburgas ticības apliecībā pašā sākumā gan ir uzsvērts, ka baznīca tā māca – […]
Domenico GHIRLANDAIO, 1481, Cappella Sistina, Vatican, © Web Gallery of Art Cilvēka dabā nav sekot Dievam un klausīt Viņa aicinājumu. Tieši pretēji, cilvēks pēc savas dabas arvien cenšas rast kādu aizbildinājumu, kādēļ viņš varētu Dieva aicinājumu noraidīt. Tad seko jautājumi: Kādēļ Dievs pieļauj netaisnību uz zemes? Vai mūsdienu cilvēks vairs var ticēt Bībelē rakstītajam? Vai […]
Bizantijas ikonoklasms, 9.gs. Jautājuma vēsture Ap sesto, septīto gadsimtu svētbilžu kults jau bija dziļi iesakņojies austrumu baznīcā un ieņēma nozīmīgu vietu gan vienkāršās tautas ticībā, gan klosteru dzīvē. Tika uzskatīts, ka īpašas, pārdabiskā veidā radušās svētbildes sargā pilsētas, dziedina slimos, atdod mirušajiem dzīvību un veic citus līdzīgus brīnumus. Spriežot pēc tā, ka jau 306. gadā […]
Trīsvienība, El GRECO, 1577, Museo del Prado, Madrid © Web Gallery of Art Credo jeb Ticības apliecība Liturģijas elements, kas neapšaubāmi ieņem nozīmīgu vietu dievkalpojumā, ir ticības apliecinājums jeb Credo, kas savu latīnisko nosaukumu ieguvis no ticības apliecinājuma pirmā vārda latīņu valodā – “es ticu”. Plašākā nozīmē viss kristīgās draudzes dievkalpojums ir ticības, grēknožēlas un slavas […]
Jāzeps ar zīdaini Jēzu, Guido RENI, 1620, Pēterburga, Ermitāža, © Web Gallery of Art Par Kristus dievišķumu liecina Viņa nevainīgā ieņemšana 20.gs. sākumā tieši Kristus nevainīgā ieņemšana kļuva par doktrīnu, kas radīja robežšķirtni starp Amerikas protestantiem, iedalot tos liberāļos un fundamentālistos. Parasti tieši Kristus nevainīgā ieņemšana tika izvēlēta, lai apšaubītu brīnumus kā tādus. Mūsdienās R. […]
96. psalmā visa pasaule tiek aicināta dziedāt Tam Kungam jaunu dziesmu. Tātad pasaule līdz šim ir dziedājusi kādu citu, proti, veco dziesmu. Vecā dziesma ir vergu dziesma. Dieva likuma nasta smagi gūlās pār cilvēci, un tā žēlabaini dziedāja šo dziesmu, grūti un negribīgi strādādama, pildot sava kunga prasības. Pavisam citāda ir jaunā dziesma. To dzied […]