Tartu teoloģijas fakultāte kā luteriskās ortodoksijas bastions 19. gadsimtā Krievijas imperators Aleksandrs atjaunoja Tartu universitāti 1802. gadā. Visi luterāņu mācītāji Krievijas impērijā savu izglītību ieguva vāciski runājošajā Tartu teoloģijas fakultātē. Izņēmums ir vienīgi Somijas guberņa, kura impērijas sastāvā tika iekļauta 1809. gadā. Sākotnējā stadijā teoloģijas fakultātē valdīja racionālisms, kura spilgtākais pārstāvis Tartu fakultātē no 1802. […]
Teodors Grīnbergs (Nobeigums.) Pūles veicināt sadarbību dažādu kristīgo baznīcu starpā Politiski un sociāli grūtā situācija Padomju Latvijā 1945. gada vasaras sākumā lika domāt par sadarbības iespējām protestantisko baznīcu starpā. Šie nodomi nekādā ziņā nebija jaunums, jo jau neatkarīgās Latvijas laikā 1931. gadā izveidojās Latvijas Ticīgo Apvienība, kuru vadīja luterāņu mācītājs no Rīgas Jānis Birģelis un […]
Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijas PSR 1945. gadā Situācija 1945. gada sākumā Otrā pasaules kara beigās Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) otro reizi piedzīvoja, kā Padomju vara pārņem kontroli. 1944. gada 13. oktobrī krievu karaspēks ieņēma Rīgu. Kopumā 120000 – 130000 latviešu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu (Vāciju, Austriju, Dāniju, Zviedriju). 1945. gada sākumā Latviju – […]
Dzīva ticība arvien vēlas slavēt savu Kungu un Dievu, tā vēlas izteikt savu pateicību par Dieva vārdā un sakramentos saņemto žēlastību un visām dāvanām, kā arī patverties pie Viņa, kad velns, grēki un pasaule to vēlas nomākt. Un viens no veidiem kā to darīt ir – dziedāt dievkalpojumā un mājās baznīcas dziesmas. Šobrīd luterāņu draudzes […]
Reliģija padomju laikos tika aplūkota kā pagātnes palieka cilvēka apziņā. To uzskatīja par “vecās iekārtas mantojumu”. “Marksisms-ļeņinisms māca, ka reliģija galīgi izzudīs komunismā. Šo tēzi apstiprina Padomju Savienības pieredze, kur, ceļot sociālismu un komunismu, kā arī ceļoties kultūras līmenim, darbaļaužu vairākums jau ir atbrīvojies no reliģiskajiem aizspriedumiem,” tā sacīts 1958. gadā izdotajā grāmatā “Politiskā vārdnīca”. […]
Pēc Latvijas Luterāņa „Grāmatu apskatā” publicētās recenzijas par grāmatu „Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture 1944–1990” tās autors izteica vēlēšanos vēl ko piebilst. Tādā sakarā arī notika šī saruna ar LELB Arhibīskapu emeritus Ēriku Mesteru. Mesters: Vispirms man ir jāizsaka atzinība mācītājam Ilāram Plūmem par grāmatas „Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture 1944–1990” novērtējumu. Mums gan pirms […]
Profesors Ludvigs Adamovičs (1884–1942) bija viena no ievērojamām personībām neatkarīgajā Latvijā (1918–1940), jo viņš kā teologs un ietekmīga personība deva lielu ieguldījumu Latvijas sociālajā un kultūras dzīvē. Adamovičs ir dzimis 1884. gada 23. septembrī Dundagā, Kurzemē, viņa tēvs bija sākumskolas skolotājs. Viņš studēja teoloģiju Tērbatā (Tartu) no 1904. līdz 1909. gadam, un pēc ordinācijas 1915. […]
Andrievs Niedra (1871–1942), Foto: gulbenesbiblioteka.lv Mūsu jaunatne ir izdomājusi jaunu izpriecāšanos pa svētdienām. Senāk izgāja jaunekļi zaļumos ar labu bufeti un ragu mūziku. Tagad viņi iet zaļumos ar dumpīgām runām un sarkanu karogu. Senāk gājienu iesāka no kroga, tagad – no baznīcas. Un lai prieks būtu jo liels, tad sarkanais karogs jānes mācītājam. Es nu […]
Svētdien, 1933. g. 5. novembrī, notika prof. Dr. T. Grīnberga svinīga ievešana amatā resp. iesvētīšana. .. Rodas jautājums, kamdēļ arhibīskapa T. Grīnberga ievešana amatā notika tik vēlu. Jo bija pagājuši divi gadi no tā brīža, kad bijušais bīskaps Dr. K. Irbe nolika savas pilnvaras un aizgāja atpūtā (1931. g. sinodes 10. novembra sēdē). Lai tas […]
Sv. Pētera baznīca Rīgā Reformācijas ieviešana katrā zemē ir bijusi saistīta ar dažādu personību darbību. Izglītoti krietni pāri vidusmēram, viņi strauji uztvēra jaunās vēsmas un, būdami aktīvi sabiedriskie darbinieki, izplatīja tās tālāk. Daudzi no viņiem bija garīdznieki – teoloģijas speciālisti ar labu izglītību un tāpēc varēja ļoti efektīvi iesaistīties reformācijas vēsts attīstīšanā. Liela nozīme bija […]