Vasarsvētki, El GRECO, 1600, Museo del Prado, Madrid, © Web Gallery of Art Kā katrai lietai uz zemes, tā arī kristīgajai baznīcai ir savs iesākums. Tas nozīmē, ka tai ir sava dzimšanas diena. Es pieņemu, ka daudziem no mums nav svešs šīs īpašās dzimšanas dienas datums. Protams, tie ir pirmie Vasarsvētki. Kas notika šajos pirmajos […]
Luterāņu mācītājs Filips Jākobs Špēners 1675. gadā publicēja grāmatu Pia Desideria (“Dievbijīgās vēlmes”).Ļoti nedaudzas no luterāņu mācītāju sarakstītajām grāmatām turpmākajā baznīcas vēstures gaitā ietekmes ziņā spējušas līdzināties šai grāmatai. Pia Desideria publicēšana vispārēji tiek uzskatīta par piētisma kustības sākumu. Iespējams, ka šīs grāmatas 300 gadadienas sakarā ap 1975. gadu un līdz pat mūsdienām piētisma pētniecība […]
Tartu teoloģijas fakultāte kā luteriskās ortodoksijas bastions 19. gadsimtā Krievijas imperators Aleksandrs atjaunoja Tartu universitāti 1802. gadā. Visi luterāņu mācītāji Krievijas impērijā savu izglītību ieguva vāciski runājošajā Tartu teoloģijas fakultātē. Izņēmums ir vienīgi Somijas guberņa, kura impērijas sastāvā tika iekļauta 1809. gadā. Sākotnējā stadijā teoloģijas fakultātē valdīja racionālisms, kura spilgtākais pārstāvis Tartu fakultātē no 1802. […]
Teodors Grīnbergs (Nobeigums.) Pūles veicināt sadarbību dažādu kristīgo baznīcu starpā Politiski un sociāli grūtā situācija Padomju Latvijā 1945. gada vasaras sākumā lika domāt par sadarbības iespējām protestantisko baznīcu starpā. Šie nodomi nekādā ziņā nebija jaunums, jo jau neatkarīgās Latvijas laikā 1931. gadā izveidojās Latvijas Ticīgo Apvienība, kuru vadīja luterāņu mācītājs no Rīgas Jānis Birģelis un […]
Evaņģēliski luteriskā baznīca Latvijas PSR 1945. gadā Situācija 1945. gada sākumā Otrā pasaules kara beigās Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) otro reizi piedzīvoja, kā Padomju vara pārņem kontroli. 1944. gada 13. oktobrī krievu karaspēks ieņēma Rīgu. Kopumā 120000 – 130000 latviešu devās bēgļu gaitās uz Rietumeiropu (Vāciju, Austriju, Dāniju, Zviedriju). 1945. gada sākumā Latviju – […]
Šoruden mums ir divas dienas (ar 11 dienu atstarpi), kad pieminam Mārtiņu Luteru, lielo reformatoru, kura vārdā nosaukta kristīgās pasaules mūsu daļa. (*Raksts sacerēts 1983. gada. 9.nov.) Rīt, 10. novembrī, paiet 500 gadu, kopš dzimis Mārtiņš Luters. 31. oktobrī, Visu Svēto Dienas priekšvakarā, mēs pieminējām izšķirīgo notikumu, kad Luters pienagloja savas 95 tēzes pie Vitenbergas […]
Dzīva ticība arvien vēlas slavēt savu Kungu un Dievu, tā vēlas izteikt savu pateicību par Dieva vārdā un sakramentos saņemto žēlastību un visām dāvanām, kā arī patverties pie Viņa, kad velns, grēki un pasaule to vēlas nomākt. Un viens no veidiem kā to darīt ir – dziedāt dievkalpojumā un mājās baznīcas dziesmas. Šobrīd luterāņu draudzes […]
Reliģija padomju laikos tika aplūkota kā pagātnes palieka cilvēka apziņā. To uzskatīja par “vecās iekārtas mantojumu”. “Marksisms-ļeņinisms māca, ka reliģija galīgi izzudīs komunismā. Šo tēzi apstiprina Padomju Savienības pieredze, kur, ceļot sociālismu un komunismu, kā arī ceļoties kultūras līmenim, darbaļaužu vairākums jau ir atbrīvojies no reliģiskajiem aizspriedumiem,” tā sacīts 1958. gadā izdotajā grāmatā “Politiskā vārdnīca”. […]
No norvēģu līdz amerikāņu ticības apliecināšanai Baznīcas situācijas ASV stipri atšķiras no situācijas Eiropā, it īpaši tais zemēs, kur ir valsts, nacionālās un teritoriālās baznīcas. Eiropā vairumam baznīcu ir noteiktas saiknes ar valsti, un tās, kas atšķiras no oficiālās baznīcas, ir spiestas darboties it kā pagrīdē. Dažos gadījumos tās baznīcas, kas atrodas ārpus valsts baznīcas, […]
Pēc Latvijas Luterāņa „Grāmatu apskatā” publicētās recenzijas par grāmatu „Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture 1944–1990” tās autors izteica vēlēšanos vēl ko piebilst. Tādā sakarā arī notika šī saruna ar LELB Arhibīskapu emeritus Ēriku Mesteru. Mesters: Vispirms man ir jāizsaka atzinība mācītājam Ilāram Plūmem par grāmatas „Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsture 1944–1990” novērtējumu. Mums gan pirms […]