Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki – Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki; jo tiešām, ja līdz ar viņu ciešam, mēs līdz ar viņu tiksim arī apskaidroti.
(Rom. 8:17)
Ja gribi būt Kunga Kristus līdzmantinieks, bet negribi Viņam līdzi ciest, ja gribi būt Viņa brālis, tomēr negribi Viņam līdzināties, – Viņš pastarā dienā noteikti nesauks tevi par savu brāli, bet gan jautās: kur ir tavs ērkšķu vainags, tavs krusts, naglu rētas un pātagu cirstās brūces? Vai arī tu esi bijis kā dadzis acī visai šai pasaulei – tāpat kā Viņš un visi Viņa ļaudis kopš pasaules sākuma? Ja nevarēsi apliecināt, ka tā tas ir, tad Kristus nevarēs uzskatīt tevi par savu brāli. Tātad mums pienākas ciest, mums visiem jākļūst līdzīgiem Dieva Dēlam, jo citādi netiksim paaugstināti Debesu godībā. Jā, kas grib būt Kristus brālis un līdzmantinieks, tam jāspēj arī pašam kļūt par asinsliecinieku un ciest Viņam līdzi.