Narkologi ir pārliecināti, ka narkotiku legalizācija to izplatību tikai vairotu
Aizbraukt uz Amsterdamu un tās slavenajos kafijas veikaliņos nepamēģināt narkotikas – man bija jāpiepūlas, lai atcerētos kaut vienu, kurš tā būtu darījis. Šķiet, fakts, ka zāles pīpēšana tur nav aizliegta, nojauc pēdējās barjeras arī tiem, kas Latvijā aizliegto augli nenoplūktu nemūžam. Izrādās, aizliegtais auglis tiek piesaukts arī argumentējot narkotiku legalizāciju, pazīstamo Bībeles motīvu gan nosaucot par narkomānijas veicinātāju.
Kaut daļēji atļaut vai tomēr aizliegt narkotisko vielu lietošanu, – ik pa brīdim vienmēr uzpeldēs šāds jautājums, uz kuru Latvijas narkotiku apkarotājiem ir skaidra atbilde. Viņi uzskata, ka narkotiku legalizācija nav pieļaujama, jo veicinātu plašu to izplatību, tāpēc apkopojuši populārākos narkotiku legalizācijas mītus un pretnostatījuši tai realitāti.
„Cilvēku interese par narkotikām ir saprotama,” reiz rakstīja narkologs Jānis Strazdiņš. Viņš norādīja, ka ne visi cilvēki ir laimīgi, apmierināti un veiksmīgi. Līdz ar to viegli rodas vilinājums mākslīgi mainīt savu labsajūtu. Cilvēkiem gribas ticēt, ka viņi ir spēcīgāki par narkotikām un spēs tās uzveikt, turklāt spēcīgs ir mīts, ka pasaulē tiešām pastāv nekaitīgas narkotikas.
Narkologs uzsvēra, ka īpaši apdraudēti ir tie pusaudži, kuriem vislielākās autoritātes ir vienaudži un viņu elki, nevis vecāki un skolotāji. Viņš skaidro bīstamu narkotiku īpašību, kas pusaudžu vidū netiek pietiekami novērtēta.
„Ja kāds no pusaudžiem sāk lietot narkotikas, tam tūlīt rodas vēlēšanās dalīties savos iespaidos ar vienaudžiem. Diemžēl bieži tieši šie pirmie iespaidi ir pozitīvi, tā saucamais narkotiku “medusmēnesis”,” zina stāstīt narkologs. Šo pozitīvo informāciju pusaudzis izplatīta un vecuma īpatnību dēļ pārējie tai arī notic. Tāpēc nav brīnums, ja pēc šādas reklāmas pamēģinās arī paši. Patiesība ir smaga – „medusmēnesis” beidzas itin drīz, un sākas narkomāna nožēlojamā ikdiena.
„Ja narkotikas uzreiz nogalinātu, tad neviens tās nelietotu. Diemžēl viss ir otrādi. Sākumā “medusmēnesis”, kas drīz pāriet atkarībā, psihiskā un morālā defektā, materiālā izputēšanā. Nāve iestājas pārdozēšanas, pašnāvības vai AIDS dēļ,” norāda J. Strazdiņš.
Aizliegums ir sekas ļaunumam
Un tomēr daudzi jaunieši uzskata, ka viņu dzīvi ierobežo pārāk daudzi aizliegumi, secinājuši Rīgas narkomānijas profilakses centra speciālisti.
„Diemžēl tas ir nepieciešams, lai ļautu pārējiem normāli dzīvot un justies droši. Piemēram, ierobežot skaļu mūziku vai ievērot satiksmes noteikumus,” viņi skaidro savu nostāju pret atļautu narkotiku lietošanu, „daudziem šķiet, ja marihuānas lietošana būs atļauta, tad pusaudžiem negribēsies to lietot.
Tagad padomāsim, kas tomēr šeit ir primārais: darbība vai aizliegums. Ja, piemēram, motobraucēji neizraisītu avārijas un nenodarītu sev smagus miesas bojājumus, nebūtu aizlieguma braukt bez ķiverēm un pārsniegt noteikto ātrumu. Ja jau tā, tad nāktos atcelt arī aizliegumu zagt, nogalināt utt.
Aizliegums nav pašmērķis, bet sabiedrības reakcija uz tādu rīcību, kuru tā neatbalsta un kura apdraud sabiedrību. Aizliegums ir sekas tam, ka narkotikas rada ļaunumu – bojā cilvēka veselību, palielina noziedzību u.c. Ja noņems aizliegumu, pieaugs lietotāju skaits un būs vairāk cietušo.
Savukārt, atbildot uz legalizācijas veicinātāju pausto nostāju, ka aizliegums vienīgi padara narkotikas iekārojamākas kā jebkuru “aizliegto augli”, Rīgas narkoloģijas profilakses centra darbinieki ir kategoriski:
„Iemesls, kādēļ narkotikas tiek uzskatītas par iekārojamām ir nevis aizliegums, bet pavisam cits – lietošanas sākumposmā tās sniedz jūtamu labsajūtu, jo iedarbojas uz smadzeņu šūnām, kas atbild par pozitīvajām emocijām. Tanī pašā laikā šis labsajūtas efekts lietotājam kļūst par nepieciešamību un viņš ir gatavs to iegūt par jebkuru cenu. Tā rodas atkarība. Fakts, ka no šīs atkarības ir ļoti grūti atbrīvoties, arī ir narkotiku kontroles nepieciešamības cēlonis.”
Sola labklājību un drošību
Narkotiku legalizācijas propagandētājiem ir vēl vairāki argumenti. Tā, piemēram, tiek uzskatīts, ka narkotiku aizlieguma dēļ valsts kasei aiziet garām milzīga nauda, ko tā varētu iekasēt, ja no narkotirgoņiem iekasētu nodokļus. Turklāt narkomāni, kas narkotikas lieto, tad varētu saņemt produkciju, kas ir pārbaudīta un atbilst vispārējam kvalitātes standartam. Tā mēs izvairīsimies no narkomānu nāves, kas rodas lietojot sliktu, nepārbaudītu mantu, saka legalizācijas piekritēji.
„Noteiktos apstākļos legalizācija patiešām varētu uzlabot zāļu kvalitāti, bet narkotikas ir un paliek veselībai kaitīgas. Kaut arī pārdozēšanas izraisīto nāves gadījumu skaits samazinātos, absolūtais nāves gadījumu skaits tomēr pieaugtu, jo ar narkotiku legalizāciju, pieaugs kopējais lietotāju skaits,” uzskatot, ka ir svarīgāk, lai nepieaugtu jauno lietotāju skaits, saka profilakses centrā.
Centra vadītāja vietniece Aija Pelne, paužot savus uzskatus par narkotiku legalizāciju, iestādes mājas lapā raksta: „Katram, pat skolas vecuma zēnam ir skaidrs, ka pastāv tieša likumsakarība starp patēriņu, piedāvājumu un cenu.”
Piemērs nav tālu jāmeklē: apmēram 70% no Latvijas pusaudžiem, kas reģistrēti narkoloģiskajās iestādēs kā narkotisko un psihotropo vielu atkarīgie, osta līmi, acetonu un citus tamlīdzīgus draņķus, jo šīs vielas ir legālas, brīvi nopērkamas veikalā, to cena ir zema, un rezultātā patēriņš ir augsts.”
A.Pelne uzskata, ka jaunieši zina, kas ir ekstazī, marihuāna un citas narkotikas, bet tieši to nelegalitāte un visbiežāk – augstā cena zināmā mērā glābj no epidēmijas. „Jāsaka, paldies Dievam, ka mūsu jaunatnes pirktspēja ir tik zema, jo citādi mēs ātri noslīktu “narkotiku mēslos”,” narkomānijas apkarotāja ir skarba.
Legalizācijas piekritēji bieži manipulē ar alkohola pretnostatīšanu narkotikām, nosaucot to par stiprāku vielu. Nenoliedzami, ka alkohols rada smagu atkarību, taču A.Pelne pauž dziļu pārliecību, ka attiecībā uz personību sociālajām sekām – noziedzību, AIDS – narkotikas sit smagāk, ātrāk un bīstamāk. Atšķirībā no alkohola, narkotiku lietošana ir “lipīga”, to nosaka masu subkultūra,– mode un masu mediji.
Savukārt, runājot par iespējamo narkotiku tirgus sakārtošanos, J.Strazdiņš pauž nostāju, ka pie mums, tāpat kā Amsterdamā, līdzās pastāvētu kā legālais narkotiku tirgus, tā arī nelegālais narkotiku bizness, jo nodokļu nemaksāšana dod vēl lielāku peļņu.
Turklāt viņš ir pārliecināts, ka nelegālais narkotiku tirgus ievērojami samazinās narkotiku cenu. Tādēļ strauji pieaugs to pieejamība, īpaši jauniešiem, kas pašreiz ekonomisku iemeslu dēļ narkotikas nevar iegādāties.
Ella Kalna