Farizeji apsūdz Kristu, DUCCIO di Buoninsegna, 1311, Museo dell’Opera del Duomo, Siena, © Web Gallery of Art
Jo es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā. (Mt. 5:20)
Šeit tu redzi, kā Viņš ķeras pie lietas. Viņš nerunā vispārīgi pret niecīgiem ļaudīm, bet pret tautas pašiem labākajiem, kuri bija tās īstais kodols un paraugs, kuri spīdēja citu priekšā kā saule. Visā tautā nebija nevienas tik cienījamas kārtas, nedz arī godājamāka vārda par farizeju un rakstu mācītāju vārdu.
Ja kādu gribēja nosaukt par svētu vīru, tas bija jāsauc par farizeju, gluži kā pie mums tāda slava ir kartēziešu mūkiem vai vientuļniekiem. Bez šaubām arī Kristus mācekļi uzskatīja, ka lielāks svētums par šo vīru svētumu nav atrodams, un tie pat iedomāties nevarēja, ka Viņš uzbruks šiem ļaudīm.
Kristus nenosoda viņu vidū tikai dažas personas, bet gan visu kārtu. Viņš nenosoda arī tikai dažas ļaunas lietas vai grēkus, bet gan visu viņu taisnību un svēto dzīvi, pat izslēdzot viņus no Debesu valstības un nosodot viņus ar elles uguni. It kā Viņš sacītu: “Priesteri un mūki, un visi, kas saucas garīgie, – tie visi bez izņēmuma uz mūžīgiem laikiem ir nolādēti ellē, ar visiem saviem darbiem un svēto dzīvi, kaut arī tā būtu vislabākā.”
Kas gan spēj klausīties vai paciest šādu sprediķi?
Ievērojiet, arī atzīdams, ka tiem ir sava taisnība un ka tie dzīvo smalku, godājamu dzīvi, Viņš tomēr to noraida kā pavisam nederīgu. Un, ja tā neuzlabosies, tad tā jau ir nolādēta un visi tās sasniegumi ir zaudēti.
Tāpat ievērojiet, ka Viņš runā par tiem, kas labprāt grib nokļūt Debesīs un nopietni domā par mūžību. Lielais, rupjais bars to vispār neņem vērā un netaujā pēc Dieva vārda, un viss, ko mēs stāstam par Evaņģēliju, tiem neko nenozīmē.
Bet pārējiem tas tiek sprediķots, lai viņi zinātu, ka tāda taisnība ir viltus taisnība, kura ir jāsāla un jāsoda. Tā ir krāpšana gan attieksmē pret viņiem pašiem, gan citiem, tas ir ceļš, kas ved uz elli. Evaņģēlijam ir jāizgaismo tas, kas ir īstā bauslības pieprasītā dievbijība.
Luters