Bērni, Édouard VUILLARD, 1909, The Hermitage, St. Petersburg, © Web Gallery of Art Klausīt vecākiem šķiet viegls darbs, taču tikai nedaudzi to izprot pareizi. Jo tur, kur vecāki ir patiesi dievbijīgi un nevis mīl bērnus pasaulīgā veidā, bet dara to, kas ir viņu pienākums, ar vārdiem un darbiem pamācīdami un vadīdami tos pirmajos trijos baušļos […]
“Es gāju toreiz tev garām un redzēju tevi atstātu tavās asinīs ķepurojamies un tev teicu: tev būs dzīvot! – Tiešām, Es teicu tev tavās asinīs: tev būs dzīvot!” (Ec.16:6) Kāds amatieru video rāda Ziemassvētku laika ainu tropu pludmalē: tur spēlējas bērni un līdz ar viņiem daži pieaugušie. Daudzi citi atkal sēž nedaudz tālāk palmu pavēnī, […]
Mākslinieka vecāki, Philipp Otto RUNGE, 1806, Kunsthalle, Hamburg, © Web Gallery of Art Tev būs savu tēvu un māti godāt. – No šī baušļa mācāmies, ka pēc šiem augstajiem pirmo triju baušļu darbiem nav labāku darbu, kā – paklausība un kalpošana tiem, kuri (no Dieva) iecelti, lai pār mums valdītu. Tādēļ arī nepaklausība ir lielāks […]
Pirmie vārdi: “Mūsu Tēvs Debesīs” ir pirmā ticības darba vārdi; saskaņā ar pirmo bausli, ticība nešaubās, ka mums ir žēlīgs Dievs un Tēvs Debesīs. Otrajā lūgšanā: Svētīts lai top Tavs Vārds” ticība vēlas, lai Dievs Vārds, Viņa gods tiktu slavēts, un piesauc to visās bēdās — kā otrais bauslis saka. Trešajā lūgšanā: “Lai nāk Tava […]
Corrado GIAQUINTO, 1763, Palacio Real, Madrid, © Web Gallery of Art Bet šādiem darbiem un ciešanām jānotiek ticībā un drošā paļāvībā uz Dieva žēlastību, lai, kā jau sacīts, visi darbi paliktu pirmajā bauslī un ticībā, un ticība tajos stiprinātos un vingrinātos; tādēļ arī visi pārējie baušļi un darbi ir pavēlēti. Redzi, kā no šiem trim […]
Vīzija pēc sprediķa, Paul GAUGUIN, 1888, National Gallery of Scotland, Edinburgh, © Web Gallery of Art Dievs pavēl nevien ievērot svēto dienu, bet arī to svētīt jeb svētu turēt. Tā Viņš parāda, ka nav brīnišķīgākas lietas par ciešanām, miršanu un visām nelaimēm; jo tās ir svētums, kas svētī cilvēku no viņa paša darbiem uz Dieva […]
Miers, Théodore CHASSÉRIAU, 1848, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art Ir vēl kāda prakse šajā lietā, ko mums nākas apgūt citu cilvēku dēļ — kad topam cilvēku un velna apgrūtināti, kad mums tiek atņemta manta un gods, kad miesu nomāc slimība vai notiek vēl kas cits, kas var mūsos modināt dusmas, nepacietību […]
Lūdzošs mūks, Jan MASSYS, 1530, privātkolekcija, © Web Gallery of Art Ja tad nu kāds atzītu, ka gavējot no zivīm viņa miesā mostas vairāk kārību, nekā no gaļas un olām, — viņam vajadzētu ēst gaļu, nevis zivis; tāpat arī, ja kādam no gavēšanas galva kļūst tukša un neprātīga vai miesa top nevesala, vai arī — […]
Sv. Pāvils, Nicolas TOURNIER, 1626, Musée des Augustins, Toulouse, © Web Gallery of Art Visu cilvēku netaisnīgums Mūsdienu rietumos valdošais uzskats par cilvēku sniedzas atpakaļ līdz pat senā grieķu filozofa Aristoteļa laikam. Aristotelis, tāpat kā lielākā daļa mūsdienu filozofu, antropologu un sociologu, domāja, ka cilvēks pēc savas dabas ir labs. Bībele nostājas pret šādu filozofisku […]
Brokastis, Pieter CLAESZ, 1646, Pushkin Museum, Moscow, © Web Gallery of Art Tālāk seko miesas vingrināšana — lai iznīcinātu tās ļaunās, rupjās tieksmes un rastu tai mieru; šīs tieksmes izskaužamas un apslāpējamas ar gavēšanu, nomodā palikšanu, strādāšanu. No šejienes arī mācāmies, cik daudz un kādēļ mums vajag gavēt, būt nomodā vai strādāt. Diemžēl ir daudz […]