Slenska Reinhards. Baznīcas teoloģiskā atbildība: Pamati, Kritēriji, Robežas. – [R: Luterisma mantojuma fonds, 2004.] – 352. lpp. Teoloģijas doktora Reinharda Slenskas vārds latviešu lasītājiem nav svešs. Latviešu valodā jau agrāk tikusi izdota viņa apcere par Kalna sprediķi, un viņa raksti publicēti arī laikrakstā Latvijas Luterānis. Luterisma mantojuma fonds apgādā klajā nākusi apjomīga grāmata „Baznīcas teoloģiskā […]
Tumsība apklāj zemi, un dziļa krēsla tautas. (Jes. 60:2) Mums, kas esam Dieva cilts, nav jādomā, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam. (Ap. d. 17:29) Mēs pieminam Tavu žēlastību, ak Dievs, Tavā svētajā namā. (Ps. 48:10) Tādēļ ir pareizs vācu sakāmvārds: tumšas baznīcas – gaišas sirdis. Ābrahāmam bija […]
Jāzeps ar zīdaini Jēzu, Guido RENI, 1620, Pēterburga, Ermitāža, © Web Gallery of Art Par Kristus dievišķumu liecina Viņa nevainīgā ieņemšana 20.gs. sākumā tieši Kristus nevainīgā ieņemšana kļuva par doktrīnu, kas radīja robežšķirtni starp Amerikas protestantiem, iedalot tos liberāļos un fundamentālistos. Parasti tieši Kristus nevainīgā ieņemšana tika izvēlēta, lai apšaubītu brīnumus kā tādus. Mūsdienās R. […]
Ķēniņš Dāvids lūgšanā, Pieter de GREBBER, Museum Catharijneconvent, Utrecht, © Web Gallery of Art Savā bēdu laikā es meklēju To Kungu. (Ps. 77:3) Viltīgais velns mani nomoka tāpat kā visus pārējos. Bieži vien brīžos, kad uzmācas kārdinājumi, bēdas vai raizes, vienalga, vai tas būtu garīgu vai laicīgu lietu dēļ, viņš veikli piezogas un noved […]
Viņš mūs izglāba nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc savas žēlsirdības. (Tit. 3:5) Tev jāatšķir Dieva vārds no cilvēka dzīves. Ja gribi uzlūkot dzīvi, paliksi kaunā – kaut arī tu spētu dzīvot tā, kā dzīvojis Sv. Pēteris, Sv. Pāvils vai Sv. Jānis. Ir nepieciešama Dieva žēlsirdība un žēlastība, nevis cilvēka dzīve […]
Anša Cīruļa ilustrācija Latvju dainu 6.sēj. Luda Bērziņa sakopojumā, Rīga: Valters un Rapa, 1932. Attēls: www.lu.lv (Nobeigums.) B. Dziesmu un dziedāšanas kavētāji. Lai gaišāki saredzētu iemeslus, kas skubina dziedāt, izcelsim arī motīvus, kas kavē dziedāšanu. Par fiziskiem un fizioloģiskiem kavēkļiem un trūkumiem nerunāsim. Kam nav veselas organisma funkcijas, tas nevar “balsi pacilāt” (690). Tādi dziedātāji […]
Ābrahāms, Sāra un eņģelis, Jan PROVOST, 1520, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art Ābrahāms nezaudēja ticības spēku, vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi viņam varēja būt jau simts gadu un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis. (Rom. 4:19) Tā Ābrahāms savaldīja savu prātu, ticēdams Dieva vārdam, kurā Dieva bija apsolījis […]
Attēls: www.letonikasprogramma.lv VII. Dziesmu dvēsele un gara dzīve. A. Dziesmu veicinātāji. Dvēsele dzen kustēties, būt aktīvam. 1. Darba tikums. Darba ritms atbilst asins kustību ritmam, pēdējais regulējas pēc dvēseles ritma, kas savukārt izpaužas dziesmā. Tā skan darbā dziesma un dziesmā darbs. “Kura laba dziedātāja, tā tikusi darbiņā”. Te izteikta darba ētika, kas vada dzīvi pēc […]
Albrecht DÜRER, 1498, British Museum, London, © Web Gallery of Art Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā. (Mt. 7:6) Jā, mīļais Kungs, tās viņiem jau ir tikušas. Jo, tā kā Evaņģēlijs tiek sludināts visiem cilvēkiem un izplatās visā pasaulē, mēs nevaram aizkavēt to, ka arī suņi un cūkas mūsu dārgumu sakampj un […]
Attēls: http://valoda.ailab.lv VI. Dziesmu dvēsele un organisms. 1. Organisko funkciju sakarība un atkarība. Visām skaņām, bez šaubām, ir savi fiziskie iemesli, piem., mežu šalkšana, jūras krākšana u.t.t.. Dzīvo īpatņu dziesmu pasaulē liela loma fizioloģiskajām funkcijām, piem., plaušām, rīklei, balsij. Vērojumi rāda, ka primitīvām tautām un bērniem kaut kurā darbībā līdzi darbojas, zinot vai nezinot, visi […]