KRITIENS IZMISUMĀ

KRITIENS IZMISUMĀ

Kritiens izmisumā, Johan Tobias SERGEL, 1795, Nationalmuseum, Stockholm, © Web Gallery of Art Mēs kā līdzstrādnieki jūs pamācām, lai jūs Dieva žēlastību nebūtu velti saņēmuši. (2. Kor. 6:1) Grēks pret žēlastību tiek darīts divējādi. Pirmkārt, kad esmu grēkojis pret Dieva bausli un pievienoju savam grēkam vēl šādu velnišķīgu papildinājumu – zaudēju cerības vai krītu izmisumā, […]

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (III)

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (III)

Foto: http://www.zudusilatvija.lv V. Dziesma un dziedāšana 1. Domas par dziesmas skaistumu. Dziedāšanas fakts par sevi jau apliecina, ka dziedāt ir estētiska vajadzība, pat nepieciešamība. Ir daudz trokšņu – atomu kustība, bet visi tie nesniedz estētiskas baudas. Tikai tādi trokšņi, kur valda zināma vienādība, vai kārtība, vienmērība, vai proporcionalitāte dažādībā, ierosina dvēseles estētisko gaumi. Tādus trokšņus […]

MIERS PĀRI SAPRAŠANAI

MIERS PĀRI SAPRAŠANAI

Eņģelis ar olīvkoka zaru, dievišķā miera simbolu, Hans MEMLING, 1480, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu cilvēku saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. (Fil. 4:7) Šis Dieva miers nav jāsaprot kā miers, kādā Dievs pats ir lēnprātīgs un mierīgs, bet — […]

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (II)

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (II)

III. Dziesmu dārgums. 1. Dievotās dziesmas. Lielo jautājumu, kur cēlies tāds dziedātājs (-a), runātājs (-a), kas “dziedādams vien staigāja ar savām māsiņām”, dziedādama vainagu pin, puķes rauj, maltuvē iet, daiļu darbu dara (186). Latvietis atbild atkal jautājuma formā: “Vai tas nav paša Dieva devums, likums?” Visu dziesmu pirmsākums meklējams pēc latviešu ticējuma reliģiozā sfērā. Kur […]

ČUKSTUS KLIEGT

ČUKSTUS KLIEGT

Mozus, Matthias GRÜNEWALD, 1505, Staatliche Museen, Berlin, © Web Gallery of Art Un Tas Kungs sacīja Mozum: “Ko tu brēc uz Mani?” (2. Moz. 14:15) Kristīgu cilvēku neviens nedrīkst vērtēt tikpat zemu kā kādu pagānu, turku vai bezdievi. Dievam viņš ir dārgs, un viņa lūgšanai ir liels spēks; jo kristietis ir šķīstīts ar Kristus asinīm […]

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (I)

KĀDĒĻ LATVIETIS DZIED? (I)

 Voldemārs Maldonis (1870-1941) Ievadam. Atbildi tādam jautājumam pamatošu šoreiz ar motīviem, ko izvirza 1052 tautas dziesmas Kr. Barona “Latvju dainās” I. nodaļā par “dziesmām un dziedāšanu” un Latvju tautas dainas I. sējumu. Ar šo psiholoģisko meklējumu pa daļai var apgaismot arī lielo problēmu par to, kādāļ cilvēki dzied, jo visas tautas ir cilvēces organisma sastāvdaļas, […]

GAIDĪT PACIETĪGI

GAIDĪT PACIETĪGI

Tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību. (2. Kor. 4:17) Mēs zinām, ka Dievs grib, lai labprāt panesam ciešanas, ka tajās – labāk nekā jebkurā citā lietā – atklājas Dieva gods. Mēs, cilvēki, bez ciešanām nevaram pastāvēt ticībā un Dieva vārdā; turklāt mums ir cēls un dārgs apsolījums, ka mūsu krusts, […]

GARS KĀ VĒJŠ

GARS KĀ VĒJŠ

Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā! (Jņ. 3:5) Tai jābūt pavisam citādai dzimšanai nekā piedzimšanai no tēva un mātes. Arī tas gan ir Dieva darbs, ka cilvēks nāk pasaulē dabīgā veidā; taču to Dievs paveic caur tēvu un māti – bērns piedzimst no viņu miesas un asinīm. Turpretī kristieša dzimšana notiek […]

PAR BITĒM JEB DZĪVES JĒGA

PAR BITĒM JEB DZĪVES JĒGA

Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ikdienas kārumā un līksmībā. Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieku galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis. Bet gadījās, ka nabagais nomira – un […]

VIEGLAIS JŪGS

VIEGLAIS JŪGS

Cīņa ar pūķi, Sanzio RAFFAELLO, 1505, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla. (Mt. 11:30) Tas nozīmē: esiet droši, es pasauli esmu uzvarējis. Mums tagad jādzīvo citādi – tā, lai savā miesā nestu un pagodinātu savu Kungu – pasaules, velna, nāves, miesas slimību un visa […]

1 45 46 47 48 49 104