Erceņģelis Gabriels, no baznīcas Kiprā, kas izpostīta turku invāzijas laikā. Izdomājiet plānu, taču tas nepiepildīsies; pieņemiet lēmumu, bet tas neīstenosies, jo ar mums ir Dievs! (Jes. 8:10) Bieži vien notiek tā, ka šie ķēniņvalstu un lielās pasaules valstības pīlāri, kuri, šķiet, varētu nest un turēt pat debesis, paliek tur, kur Dievs pēc sava gudrā […]
Pasaule tagad ir atvērta arī mums. Ja tev ir vēlme un uzņēmība, un vilina piedzīvojumi svešās zemēs, tad tu vari tapt par īstu pasaules klaidoni. Tomēr – pats no sevis neaizbēgsi. Par to mēs sarunājāmies ar Klemensu Grīnu (Clemens Grün), 31 gadu vecu berlīnieti, kurš jau savos jaunos gados ir paspējis iepazīt daudzas eksotiskas zemes. […]
Stāsts par bagāto vīru un Lācaru. No manuskripta Codex Aureus, apm. 1040.g. (Germanisches Nationalmuseum, Nürnberg.) Nabagais nomira, un eņģeļi viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. (Lk. 16:22) Neviens cilvēks nav tik laipns, nedz arī gatavs tik patiesi un pašaizliedzīgi kalpot kā mīļie eņģeļi. Tādēļ mums jāmācās un jāzina, ka mūsu labākie draugi ir neredzami; viņi ar savu uzticību, […]
Novērtējot reliģisko situāciju Krētas salā, apustulis Pāvils varētu krētiešiem veltīt tos pašus vārdus, ar kuriem viņš vērsās pie atēniešiem: “Atēnieši, es redzu, ka jūs visās lietās esat ļoti dievbijīgi.” (Ap.d. 17:22) Protams, šie Pāvila vārdi ir gan gudrs ievads stāstam par grieķiem nepazīstamo Dievu Jēzu Kristu, gan ironija par daudzajiem grieķu dieviem. Tā kā vairākus […]
Tad farizeji aizgāja un apspriedās, kā varētu Viņu pieķert kādā vārdā. Un tie sūtīja savus mācekļus pie Viņa ar ķēniņa Hēroda ļaudīm, un tie sacīja: “Mācītāj, mēs zinām, ka Tu esi patiesīgs, māci Dieva ceļus patiesībā, jo Tu neuzlūko cilvēka vaigu. Tāpēc saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?” […]
No žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. (Ef. 2:8–9) Mūsu sirdis nekad negrib piekrist tam, ka mēs paši neesam gluži nekas un ka Kristus viens ir visu paveicis. Mēs arvien mēģinām kaut ko paveikt paši savām rokām – strādāt un kalpot […]
Iepriekšējo stāstījumu mēs beidzām ar kādu svarīgu atziņu. Proti, par to, ka pat mirušo modināšana Mozus sekotājiem nebija tik liels brīnums kā notikums par kāda pagāna pievēršanu ticībai. Tas nenozīmē, ka pagāni nevarētu būt Dievam pieņemami. Taču vispirms tiem būtu jāpieņem Mozus bauslība, tas ir, jābūt apgraizītiem un jādzīvo saskaņā ar bauslības prasībām. Taču notikumu […]
Ticības spēkā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. (Ebr. 11:8) Ticība ir dzīva un darbīga – tā droši un noteikti turas pie Dieva vārda, lai kā arī mums klātos. Ticība nav kāda bezrūpīga, tukša iedoma, bet gan dzīva, nopietna, mierinoša un […]
Ja arī Rakstos atrodams kaut kas līdzīgs mākslas teorijai, ko varētu attiecināt uz mākslinieka atbildību (par to nākamreiz), tur nav nekā par to, ko iesākt mākslas patērētājiem, īpaši apmulsušiem “modernajos” un “postmodernajos” laikos, par kuru sākumu var uzskatīt 19. gadsimta beigas, teiksim, brīdi, kad Oskars Vailds, atbildot pārmetumiem par viņa “Doriana Greja ģīmetnes” amoralitāti, norādīja, […]
Latvijas Luterānis ir neatkarīgs laikraksts, kas nav saistīts ar Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu (LELB). Tāpēc Latvijas Luterānis parasti ir ļoti maz rakstījis par LELB dzīvi, un diskusijas ar LELB nekad nav bijusi mūsu laikraksta prioritāte. Tomēr LELB jaunās Satversmes pieņemšana – pēc vairāku teologu atzinuma – ir tik ievērības cienīgs notikums šīs baznīcas dzīvē, ka […]