Es bauslībā bauslībai esmu nomiris, lai dzīvotu Dievam. (Gal. 2: 19) Raksti daudzviet sauc mūsu Kungu Kristu šādā jaukā vārdā – par mūsu Bauslību, grēku un nāvi, lai gan Viņš pats nav nekas cits, kā brīvība, mūžīgā dzīvība un pestīšana. Tādēļ Viņš ir kļuvis par Bauslību, stādamies pretī Bauslībai, kļuvis par grēku, kas cīnās pret […]
Ne transsubstanciācija, ne konsubstanciācija, bet sakramentāla vienība. Luteriskās baznīcas izpratne par Svēto Vakarēdienu īsā veidā ir formulēta Augsburgas ticības apliecības (ATA) X artikulā: “Par Tā Kunga Mielastu baznīca māca, ka Kristus miesa un asinis ir patiesi klātesošas un tiek pasniegtas Tā Kunga Mielastā maizē un vīnā tiem, kas to bauda, un tā nosoda tos, kas […]
Pirms 400 gadiem 1607. gada 12. martā ir dzimis izcilais luterāņu baznīcas dziesminieks Pauls Gerhards. “Ak, galva asiņaina”, “Kā būs man Tevi saņemt”, “Pie Tava šūpļa stāvu es”, “Iet lēnprātīgais Dieva Jērs”, “Kā es Dievu neslavēšu”, “Nāc mana sirds ar prieku”, “Nu klusas visas vietas” – tās ir tikai dažas Paula Gerharda dziesmas, kas labi […]
Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu. (Fil. 3: 20) Šeit, uz zemes, mēs neesam īsti pilsoņi – mums ir dāvāta Debesu Valstība; mūsu piederība ir Debesīs, kopā ar Kristu, tas ir, mūžīgajā dzīvē, kuru mēs gaidām, cerēdami tikt atpestīti kā jūdi no Bābeles, lai nāktu savā Valstībā, kur […]
“Marta un Marija”, He Qi 1. Vajag tikai vienas lietas, – To man māci saprast, Kungs! Lai cik vērtīgas šķiet citas, Vēlāk jācieš zaudējums, Kas sirdij vien sāpes un grūtības rada Un gaidītais prieks top par nastu jo smagu. Ja vienu šo gūstu, kas visa ir vērts, Līdz malām tad pildīts mans cerību mērs. 2. […]
Dieva valstība nav vārdos, bet spēkā. (1. Kor. 4: 20) Mums nav jāapstājas pie vārdiem par Kristus augšāmcelšanos un Kristus to paveicis ne tādēļ, lai mēs par Viņa augšāmcelšanos dzirdētu un runātu – tai jābūt sajūtamai mūsu dzīvē. Jo ko gan mirušajam palīdz tas, ka viņiem tiek daudz sludināts par dzīvību, ja viņš pats no […]
Vairākās vietās savās vēstulēs Pāvils īpaši pievēršas garīgas vienības jautājumiem. Viņa sludinātais Evaņģēlijs ir radījis ticību, un tajā vienojis draudzes. Tagad šī vienība jeb garīgā kopība ir jāsargā. Tādēļ Pāvils brīdina no tā, kas varētu vienību sagraut. Rūpīgi un pamatīgi pamācījis Romas draudzi savā vēstulē, Pāvils to beidz ar brīdinājumu: “Es lieku jums pie sirds, […]
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka […]
1831. gada novembrī Rīgas Jāņa latviešu draudzes virsmācītājs Johans Hermanis Treijs (1794–1849) vērsās pie lasošajiem latviešiem ar nelielu atsevišķā iespiedumā nodrukātu reklāmas lapiņu “Dievs palīdz, mīļi latvieši!”. Tajā pavēstīts, ka ar jaunu gadu (tas ir, 1832. gadu, tātad pirms 175 gadiem) latvieši varēs saņemt jaunu nedēļas avīzi “Tas Latviešu Ļaužu Draugs”. Gada laikā laikraksta abonenti […]
Vangerīns Valters. Jēzus. Tulk. Elita Saliņa. – R.: Jumava, 2006. – 311 lpp. – il. Мейчен, Дж. Грешем. Учебник греческого языка Нового Завета. Перевод А. А. Руденко. – Mосква: Российское Библейское Общество, 1994. – 222 стр. Apgāds “Jumava” mums ir sagādājis gluži svaiga darba tulkojumu – Valtera Vangerīna (Walter Wangerin, Jr.) 2005. gada nogalē iznākušo […]