TRĪS LAIMAS KODEĻAS Andrievs Niedra Kā apsūnojuši celmi ataugā, tā viņi abi stāvēja vientuļi starp jauno paaudzi. Pats zemnieks katru vakaru iznāca aiz vārtiņiem un ilgi noskatījās uz vakaru pusi. Tad viņš zināja, kāsa rītu būs diena. Un tad viņš nobraucīja iesirmo, kuplo bārzdu un lēnām pagrieza brūno, grumbaino seju uz rīta pusi. Un „lietus […]
21. gadsimta cilvēkam grūti iztēloties, cik drakoniska aizlieguma apstākļos savu garīgo dzīvi veidoja Latgales ļaudis tikai pirms 100 gadiem. No 1865. līdz 1904. gadam Latvijas austrumu daļā, kas bija administratīvi Polijai, pēc tam Krievijai pakļauta mūsu zemes maliena, rakstītais vārds un grāmatniecība jau izsenis attīstījās šķirti no pārējiem novadiem. Grāmatniecība nebija bagāta, pārsvarā šejienes iedzīvotājiem […]
Mans krusts ir skals uz viena pirksta nesams. Un būtu kauns – būt pagurušai jau. Cik sīks ir mūsu krusts, tik sīki paši esam, un lielu cerību pie maza krusta nav. Un kauns, pie skala diedelējot, un kauns, ka skudra vairāk spēj par manu nastu nest pret vēju, un debesīs tā vairāk sēj par manis […]
Reiz dzīvoja lilija. Tā auga nomaļā vietā strauta malā un turpat tuvumā tai bija draudzenes – dažas nātres un pāris sīko puķīšu. Lilija, kā tas patiesi aprakstīts evaņģēlijā, ir apģērbta skaistāk un labāk nekā ķēniņš Sālamans visā savā godībā, un turklāt tā ir bezrūpīga un līksma visa sava mūža garumā. Nemanāmi un svētīgi aizritēja laiks […]
Draguna Agita. Prāts. – R: Daugava, 2004. – 112 lpp. var būt ka šī ir mana vienīgā dzīve varbūt visas reliģijas melo un mūžības sajūta krūtīs varbūt man palikusi tikai šī vienīgā mīlas nakts varbūt nebūs nekad vairs nekā vairs cita nekad dzirdat jūs visas precētās laimīgās jaunlaulātās varbūt ka šī ir jūsu pēdējā mīlas […]
„Un Darbs radīja cilvēku. ..Tikai darbs radīja viņa neapšaubāmo pārākumu pār visu pārējo dzīvo radību, apstrādājot akmeni un kaulus homo sapiens nonāca līdz idejai par attēlojumu. Un tad.. darbs radīja mākslu. ..Tikai darbs radīja interesi par apkārtējo pasauli un to homo sapiens sāka atveidot radoši.” Tāda varētu būt parafrāze par pasaules uzskatu, kas pausts 2005. […]
Vili Plūdonis (1874 – 1940) Jēzus Ģetzemānes dārzs Jau gaiss top vēss un ielas klusas; Jau mella nakts starp kokiem tumst. Pār Ķidrānu un Ģetzemāni Tie klusi iet, tiem sirdis skumst; Zem kājām kāpjot oļi viņiem drūp – Kas stāv, lai nepaklūp! „Pie jums es, bērni allaž esmu bijis, „Pie jums es nākšu vēl reiz […]
Nabadzīte, zvejnieka meita, Iļja Repins, 1874, www.ilyarepin.org Uz pusēm plēsta dvēselīte pukst. Ne pašas pukstēšanas dēļ, bet dzīvodama. Caur likteņiem un valodām, un dzejām viņa šņukst Par to, ka nav nekur tai atrodama Tā laime, par ko dzīve priekšā čukst, Ka atziņa to apskaus kāda, atkal vienodama. Nav miera man, pirms zinu: Dievs mans Radītājs. […]
Fricis Bārda. (1880.25.01.–1919.13.03) Attēla oriģināls glabājas LNB reto grāmatu un rokrakstu nodaļā. Fricis Bārda ir viens no spilgtākajiem latviešu neoromantiķiem. Viņa pirmais dzejoļu krājums Zemes dēls (1911) palika arī vienīgais dzejnieka mūžā, otrais – Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam (1923) nāca klajā pēc dzejnieka nāves. Bārdas literārajā mantojumā ir arī apceres par mākslas, filozofijas, reliģijas […]
Frīdrihs Vilhelms Vāgners un viņa publikācijas laikrakstā „Latviešu Avīzes” Deviņpadsmitā gadsimta 20. gadu sakumā, drīz pēc dzimtbūšanas atcelšanas Kurzemē un Vidzemē tika nodibināti arī pirmie latviešu laikraksti. “Vidzemes Avīzes”, kas sāka iznākt 1824. gadā, gan tā arī palika sludinājumu lapu ietvaros, kuros publicēja valdības rīkojumus, ziņas par aizbēgušiem zemniekiem, zādzībām u.c. Citādi bija Kurzemē, kur […]