Ludvigs Adamovičs (1884-1943). No pāris gaddesmitiem [1710-1740] savākti dati nedod iespēju galīgi un pilnīgi noskaidrot latviešu zemnieku dabas pazīmes. Taču viņu toreizējā rīcība un svešzemnieku spriedumi par viņiem ļauj izdarīt zināmus secinājumus šai virzienā. Blakus atsevišķu piētistu spriedumiem visvairāk minamas ziņas no brāļu draudzes aprindām. Ceistas sinodē Nīderlandē 1746. g., pārrunājot darbības turpināšanu latviešos, brāļi […]
Mums ir pazīstami vērtīgi latviešu valodas vēstures pieminekļi, kas tapuši un publicēti 17. gadsimtā – tās ir dziesmu grāmatas, sprediķi, dažāda rakstura zvēresti un Ernsta Glika tulkotā Bībele. Tomēr ne mazāk nozīmīgi ir arī 17. gadsimtā rakstītie, bet līdz šim nepublicētiem avoti. Jau 20. gadsimta 30. gados pazīstamais valodnieks Alvils Augstkalns (1907 – 1940) aicināja […]
Ubags lielā mētelī, Adriaen van Ostade (1610-1685) Manās rokās nejauši nonāca dažas 19. gadsimta otrā pusē iespiestas brošūras par “palīdzības lādēm priekš Lutera draudzēm”. Šīs grāmatiņas, tāpat kā sastapšanās ar nabadzības biedu mūsdienu sabiedrībā vai ik uz soļa, rosināja ielūkoties mūsu tautas vēstures liecībās par to, kāda bijusi sabiedrības un baznīcas attieksme pret nabadzību kā […]
Pašnāvības Vidzemē un Kurzemē, dzīvē un literatūrā : 17. gs. beigas – 19. gs. vidus Dzīvē Kurzemes un Vidzemes draudžu hronikas liecina par daudziem latviešu zemnieku pašnāvību vai, kā agrāk tās dēvēja, pašslepkavību gadījumiem jau kopš 17. gadsimta beigām. Šie cilvēku izmisuma soļu dokumentējumi liecina ne tikai par galēju cilvēku psihiskās un fiziskās veselības sabrukumu, […]
Kaut miris pirms simt gadiem, Augusts Bīlenšteins (1826-1907) joprojām ir ar mums – par to varēja pārliecināties, apmeklējot ievērojamajam zinātniekam (valodniekam, etnogrāfam, folkloristam…) un latviešu draudzes baltvācu mācītājam veltīto izstādi Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā. Šis cilvēks vairāk ticis pieminēts akadēmiskajās aprindās, bet triviālās masu kultūras kontekstā viņa vārds un veikums nav ieskanējies un diezin vai ieskanēsies. […]
Krivade Agnese. Bērnība. – R.: Neputns, 2007. – 65., il. Ar ne mazāk lielu interesi esmu sagaidījis citu ar bērnību saistītu grāmatu – Agneses Krivades dzejas krājumu “Bērnība”. Un velti autore izdevniecības mājas lapā taisnojas, ka “nav nekā garlaicīgāka par cilvēku, kurš mirdzošām acīm uztiepj citiem stāstus par bērnības nedarbiem vai asarām acīs stāsta par […]
2007. gada 26. un 27. aprīlī Valmierā Vidzemes augstskolas un Valmieras novadpētniecības muzeja telpās norisinājās starptautiska konference “Vidzeme. Baznīca. Sabiedrība”. Tajā piedalījās vēsturnieki un baznīcas vēsturnieki no Latvijas, Vācijas, Lietuvas, Somijas, Igaunijas un Zviedrijas. Valmieras baznīcas vēstures tikšanās galvenā tēma šoreiz bija saistīta ar brāļu draudzēm. Par šo tēmu tika nolasīti interesanti un vērtīgi referāti. […]
Londonā viss pa vecam kā gadsimtiem ilgi. Laikiem cauri te slāņojusies garīgā un materiālā kultūra, sadzīves tradīcijas, ļaužu labklājība, iebraucējā radot sajūtu, ka nekas nav zudis. Londona ieņem sevī tūkstošiem atbraucēju un iebraucēju, neriskējot pazaudēt savu identitāti. Ielās sastopot eiropiešus no rietumiem un austrumiem, turkus un afrikāņus, ēdot itāļu, taizemiešu, ķīniešu vai japāņu restorānā, tomēr […]
Bibliotēkas darbiniece Štrauha Zuitiņa, 1940. Foto: LNB arhīvs. Šogad muzejnaktī, 19. maijā (2007), apmeklētājiem pirmoreiz bija atvērtas arī Nacionālās bibliotēkas durvis. Ikvienam interesentam bija iespēja pabūt vienā no bibliotēkas ēkām – Jēkaba ielā 6/8, kur izvietotajās Periodikas, Letonikas, Karšu, Reto grāmatu un rokrakstu nodaļās ir koncentrēta ievērojama daļa no bibliotēkā glabātā nacionālās kultūras mantojuma. Lasītavas […]
Jau pirmajā skolas gadā sešgadīgā Terēze iemācījās no galvas kādu Gerharda dziesmu. Kaut arī nedēļas laikā viņai bija jāiemācās tikai viens pants, viņa vienmēr bija gatava noskaitīt divus. Protams, to, ko viņa bija iemācījusies, viņa prata arī nodziedāt. 18. panti viņai nebija par daudz . Tā ir liecība, ka dzejnieks Pauls Gerhards tika lietojis viegli […]