Kristus mūs ar Savām asinīm atsvabinājis no mūsu grēkiem un darījis mūs par ķēniņiem, par praviešiem Dievam, savam Tēvam. (Jņ. atkl. 1:5–6) Ticīgie ir īsti ķēniņi – ne tā, ka viņi valkātu zelta kroņus, turētu zelta scepterus, tērptos zīdā, samtā, purpura un zelta drānās, bet, kas ir vēl daudz vairāk, viņi kļuvuši par kungiem, kas […]
Tu turies ar savu ticību. Tāpēc neesi iedomīgs, bet pilns bijības! (Rom. 11:20) Dažs labs izcils svētais var, gluži nemanot, kļūt ticībā vājāks nekā es. Tāpat arī man Dievs šai pašā brīdī var dāvāt lielu, stipru ticību, bet, iekams vēl pagūšu apdomāties, Viņš var ļaut man atkal atkrist un dot ticību kādam citam lielam grēciniekam. […]
Jēkaba sapnis, kokgriezums, Lubeck Bibel, 1494. Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams, un še ir Debesu vārti. (1. Moz. 28:17) Te tu redzi, ka Dievs par Savu namu nesauc krāšņās ēkas, kuras mēs esam uzcēluši. Dievs neprasa, lai šim namam būtu augstas velves nedz arī, lai tas būtu iesvētīts. Kas tad […]
Un Pāvils naktī redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: “Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!” Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs gribējām tūdaļ iet uz Maķedoniju, saprazdami, ka Dievs mūs aicina viņiem sludināt Evaņģēliju.” (Ap. d. 16:9-10) Tā Dievs mēdz rīkoties ar saviem ļaudīm – Viņš neļauj tiem ilgi palikt vienā […]
Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no mirušiem trešā dienā un kā Viņa vārdā būs sludināt grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes. (Lk. 24:46–47) Sludināt grēknožēlu nozīmē – nosaukt cilvēkus par grēciniekiem un sacīt, ka viņiem jālabojas. Visu kopā saņemot – sludināt grēknožēlu, nozīmē – atklāt ļaudīm, ka viņi dzīvo […]
Jānis Kristītājs, Bartolomeo Veneto, 16.gs. Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi. (Mt. 3:2) Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir tuvu atnākusi! Atgriezieties no grēkiem un ticiet uz evaņģēliju. (Mk. 1:15) Jānis nāk kā saucēja balss, sludinādams visiem grēknožēlas Kristību, un ar šādu pasludinājumu apliecina īsto patiesību: visiem cilvēkiem ir grēks. […]
Tiešām labums un žēlsirdība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr. (Ps. 23:6) Tā kā velns nerimstas mocīt ticīgos gan iekšēji – ar saviem biediem, gan ārēji – ar viltus mācītāju ļauno viltību un tirānu varmācību, tad Dāvids psalma beigās dedzīgi lūdz, lai Dievs, kas viņam devis šo Evaņģēlija dārgumu, […]
Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa vārdam, kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva. (Jņ. 1:12–13) Kristietim ir jābūt cilvēkam, kas ir piedzimis par kristieti. Te neklājas lāpīties ar darbiem, kā to dara Mozus skolnieki […]
Patiesi liels ir noslēpums: Viņš ir skatīts miesā. (1. Tim. 3:16) Īstā kristiešu prasme un augstākā gudrība ir atzīt Kristu – atzīt to, ka Viņš ir tapis Cilvēks un pazemojies tik dziļi, ka ticis uzskatīts par Dieva satriektu un nomocītu, un zināt, ka Viņš to darījis mūsu (grēku) dēļ. Arī velnam vislielākās ciešanas rada tieši […]
Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību, kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības. (Jņ. 1:14) Šeit Jānis izsaka to, kas ir “Vārds”, par kuru runājis viņš pats un arī Mozus, proti – tas ir Dieva vienīgais Dēls, kas iemantojis visu Tēva godību. Tādēļ Jānis Viņu […]