Kristus mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts. (2. Kor. 5:15) Šis laipnais, mīlestības pilnais pasludinājums tev nepalīdzēs, ja sacīsi: Kristus ir miris un augšāmcēlies grēcinieku labā, tādēļ es ceru, ka Viņš to ir darījis arī manis dēļ. Jā, tas ir pareizi. Taču […]
Viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Viņš bija ievainots mūsu pārkāpumu dēļ un mūsu grēku dēļ satriekts. Mūsu sods bija uzlikts viņam mums par atpestīšanu, ar viņa brūcēm mēs esam dziedināti. (Jes. 53: 4 – 5) Šis […]
“Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa…Dzeriet visi no tā. Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.” (Mt. 26: 26 – 28) Tādēļ tu vari priecīgi uzrunāt Kristu, savā nāves stundā un Pastarās tiesas priekšā sacīdams: mans mīļais Kungs Jēzu Kristu, ir radies strīds par Taviem vārdiem Svētajā Vakarēdienā […]
Kalpi, paklausiet saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā un bailēs ar neviltotu sirdi. Pildiet Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem. Ef. 6: 5 – 7 Kalps, darīdams savu darbu, vienmēr domā tā: mans kungs […]
Kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acuraugam. (Cah. 2: 12) Tas ir dārgs apsolījums un brīnišķīgs mierinājums visiem kristiešiem, spēcīgs atbalsts cīņā pret viņu vajātājiem. Kristieši zina, ka Dievs ņem pie sirds viņu ciešanas – tik ļoti, it kā mūsu vajātāji aizskartu Viņa acis; Viņš nespēj panest šīs pārestības tieši tāpat, kā cilvēks nespēj paciest, […]
Uz manu mīlestību tie atbild ar naidu, kaut es par tiem lūdzu Dievu. (Ps. 109: 4) Es mācu gudrību, tādēļ viņiem vajadzētu man sekot un palikt pie manis. Taču viņi cīnās pret mani, ar naida pilniem vārdiem mani noniecinādami un darīdami nīstamu visu ļaužu vidū. Ko tad nu lai daru? Ja viņi nespēj paciest labvēlību, […]
Tiešām, kā vēsma ir cilvēku bērni, tikai maldi ir lielu vīru dēli. (Ps. 62: 10) Harmen Steenwyck, Klusā daba: Cilvēka dzīves nīcības alegorija, (1640) Te tu jautā: kā tad cilvēki nav nekas? Viņi taču ir Dieva radītas būtnes, daļa no visas Viņa radības! Atbildē: Dāvids runā nevis par pašu radību, bet par tās izmantošanu. Tas […]
Dievs izved gūstītos brīvībā, bet atkritēji paliek tuksnesī. (Ps. 68: 7) Kad cilvēks ar visiem saviem spēkiem, darbiem un dzīvi cieš zaudējumu un jau iet bojā, tā, ka viņš vairs nav nekas vairāk, kā tikai nožēlojams, nolādēts, pamests grēcinieks, tad viņš saņem Dieva spēku un palīdzību – kā lasām Ījaba 11. Kad tu jau domāsi, […]
Es tevi mācīšu un rādīšu ceļu, pa kuru tev jāstaigā, Es pār tevi turēšu nomodā Savu aci. (Ps. 32: 8) Tu lūdz, lai Es tevi atpestītu; neraizējies, necenties pamācīt ne mani, ne pats sevi – Es pats tevi mācīšu; Es vadīšu tevi pa īsto ceļu, kuru varēsi staigāt pēc Mana prāta. Tev šķiet, ka tad, […]
Mikelandželo, Ādama radīšana, 1511. Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja. (1. Mozus 1: 27) Atkārtodams šos vārdus, Mozus droši vien grib parādīt, ka Dievam bijis liels prieks par šo visaugstāko darbu, un, to paveikdams, Viņš ir triumfējis. Ne par vienu citu radītu būtni Dievs nav priecājies tā, […]