Un Ābrahams uzticējās Tam Kungam, un Dievs to viņam pieskaitīja par taisnību.
(1. Mozus 15: 6)
Ja kāds jautātu, vai Ābrahams tajā laikā tiešām bija taisns, es atbildētu: jā, viņš bija taisns tādēļ, ka ticēja Dievam. Kad Ābrahams, sekodams Dieva pavēlei, atstāja savu tēvzemi un devās svešumā, viņam bija stipra, lieliska ticība; taču ne visiem pavēlēts darīt tādas lietas. Tādēļ vietā, kur stāstīts par šo notikumu, nav sacīts: Ābrahams ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību. Svētais Gars to saka tieši šai vietā, kur dots apsolījums Ābrahama dzimumam – lai šī mācība visos laikos Baznīcā paliktu skaidra un neapšaubāma, proti – ka visi, kas, tāpat kā Ābrahams, tic šim apsolījumam, patiesi tiek taisnoti. Jo šos vārdus Svētais Gars licis tieši šajā vietā, kur tiem ir jāatrodas; tie skan skaidri un saprotami, atklājot, ka taisnība nav nekas cits, kā ticība Dieva apsolījumam.
