Naktis baltās nebeidzas un dziest,
Aizmirsies ir tumsas melnais auts,
Jaunas domas sirdī briest un briest,
Sapņi nelūgti man’ tālos ceļos sauc…
Šonakt tālu prom no dzimtās zemes
Domas žigliem putna spārniem skrien,
Zinu to, ka Jāņugunis spīgo,
Atceros, ka bērzu birzīs līgo dziesmas dzied
Un, kad pirmie saules stari logos
Sveikas īsai Jāņunaktij teiks,
Arī lakstīgalas nogurušas pogot
Rasas pilnos ievu krūmos beigs.
Ceru, gan jau ugunskura dzirkstīs
Kādreiz raudzīsimies atkal mēs,
Tavu mīļo roku pirkstus
Vairs neviens man atņemt nevarēs.
Ivars Silazieds, Ventspils