Sv. Pēteris aizliedz Kristu, Gerrit van HONTHORST, 1624, Institute of Arts, Minneapolis © Web Gallery of Art
Ja tu jautā: kā tad, ja es nevaru ticēt, ka mana lūgšana tiek uzklausīta un ir Dievam tīkama? – tad man ir jāttbild: tieši tādēļ ticība, lūgšana un visi pārējie labie darbi ir pavēlēti, lai tu zinātu, ko vari un ko nevari.
Un lai tur, kur redzi, ka nespēj īsti noticēt un kaut ko izdarīt, tu pazemīgi izsūdzētu visu Dievam un, ar tādu vāju ticības dzirkstelīti uzsācis, dienu no dienas to stiprinātu visā savā dzīvē un darbos. Uz zemes nav neviena, kas nebūtu pazinis ticības, tas ir, pirmā un augstākā baušļa darba, trūkumu.
Jo arī svētie apustuļi Evaņģēlijā, īpaši Sv. Pēteris, bija ticībā vāji, tā ka arī viņi lūdza Kristu un sacīja, Lk. 17:5: “Kungs, vairo mums ticību”, un Viņš tos bieži vien nosoda viņu mazticības dēļ, Mt. 14:30—32.
Tādēļ tev nav jāļaujas izmisumam, nav jāatstāj bezdarbībā savas rokas un kājas, ja tu atzīsti, ka savā lūgšanā vai citos darbos netici tik stipri, kā tev gribētos un vajadzētu. Jā, tev no sirds dziļumiem jāpateicas Dievam, ka Viņš tavu vājumu atklāj, ik dienas tevi mācīdams un pamudinādams, tā kā nepieciešams, lai tu arvien vingrinātos un stiprinātos ticībā.
Jo, kā redzi, daudz ir tādu, kuri lūdz, dzied, lasa, strādā, pēc izskata būdami līdzīgi lieliem svētajiem, taču tie nekad nenonāk pie atziņas, kā viņiem ir ar galveno darbu — ticību; tā viņi savā apmātībā maldina sevi un citus cilvēkus. Tie domā, ka te viņiem viss ir gluži labi. Tie slepus ceļ savus darbus uz smiltīm bez ticības un diemžēl neceļ savu namu uz Dieva žēlastības un apsolījuma pamata — stingrā un šķīstā ticībā.
Tādēļ, kamēr vien dzīvojam — cik ilgi Viņš gribēs —, mums ir darba pilnas rokas, tā ka pirmajā bauslī un ticībā ar visiem mūsu darbiem un ciešanām vienmēr paliekam mācekļi un nebeidzam mācīties. Neviens cits nezin, cik liels ir šis darbs — Dievam vien uzticēties — kā vien tas, kas to uzsācis un darbos mēģina īstenot.
Luters