Ir kāds negods, kurā krīt vecāki. Tas ir bīstams un izsmalcināts. Sevi izskaistinādams, tas izliekas kā patiess gods. Tas ir tad, kad bērns dara, ko grib, un vecāki, bērnu miesīgi mīlēdami, to pieļauj. Viss šķiet jauki, arī tēvam un mātei tas patīk – un bērnam tāpat.
Šis posts ir tik ierasts, ka pavisam reti varam pamanīt pirmā negoda piemērus. Tas viss notiek tādēļ, ka vecāki, būdami apstulboti, neatzīst un negodā Dievu pirmajos trijos baušļos; tādēļ arī tie nespēj saskatīt, kā viņu bērniem trūkst, nedz kā viņiem tos vajadzētu mācīt un audzināt.
Šādi vecāki audzina savus bērnus laicīgam godam, priekiem un labumiem, lai tikai tie patiktu cilvēkiem un pasaulē tālu tiktu. Protams, bērniem tas ir pa prātam, viņi labprāt paklausa un pretī nerunā.
Tā nu, lai gan viss šķiet labi, Dieva bauslis slepus tiek pavisam izpostīts un piepildīts tas, ko raksta pravieši Jesaja (57:5) un Jeremija (7:31; 32:35) – paši vecāki nonāvē savus bērnus, kā ķēniņš Manase, kas savu bērnu lika upurēt elkam Moloham un sadedzināt, 2. Ķēn. 21:6.
Ja vecāki savus bērnus audzina vairāk par prieku un patikšanu pasaulei, nekā Dievam, – vai gan tas ir kas cits, kā upurēt savu bērnu elkam un sadedzināt? Kad bērniem tiek atļauts tā dzīvot un sadegt pasaulīgā priekā, mīlestībā, kārībā, labumā un godā – Dieva mīlestība, gods un mūžīgais, šķīstais prieks tajos izdziest.
Cik gan bīstami ir – būt tēvam un mātei tur, kur valda tikai miesa un asinis; jo patiesi, no šī baušļa ir atkarīgs, vai tiks atzīti un turēti pirmie trīs un pēdējie seši baušļi; jo vecākiem pavēlēts mācīt to visu bērniem.
Psalmā 78:6 sacīts: “Viņš pavēlējis mūsu tēviem, ka Dieva bauslība mācāma viņu bērniem, lai to zinātu vēlākais dzimums, bērni, kas vēl dzims, ka tie celtos un par to stāstītu arī saviem bērniem.” Tas arī ir iemesls, kura dēļ Dievs pavēl vecākus godāt, tas ir, ar bijību viņus mīlēt; jo mīlestība bez bijības ir drīzāk negods, nekā gods.
Redzi nu, vai tad ikvienam te nebūtu diezgan labu darbu darāmi – vai viņš būtu tēvs, vai bērns! Bet mēs, aklie, tos visus atliekam, atmetam un meklējam dažādus citus darbus, kuri nav mums pavēlēti.
Luters