Daži domā, ka tas būtu jālemj kopīgā koncilā. Te es sacīšu – nē. Jo, mums ir bijis daudz koncilu, kuros runāts par šīm lietām, proti, Konstancē, Bāzelē un pēdējā koncilā – Romā. Taču nekas nav panākts un kļuvis tikai vēl ļaunāk.
No šiem konciliem arī nav nekāda labuma, jo Romas gudrība un attapība ir izdomājusi, ka visiem ķēniņiem un firstiem vispirms ar zvērestu jāapliecina, ka tie visam ļaus palikt kā iepriekš, tādā kārtā novēršot jebkādu reformāciju, paturot brīvību un drošību savai nelietībai.
Lai gan šis zvērests, kas pieprasīts pretēji Dieva Vārdam un likumam, tiek prasīts un dots piespiedu kārtā – un tieši tādēļ – Svētais Gars, kuram būtu jāvada visi koncili, šeit tiek atstāts aiz durvīm.
Bet labākais un arī vienīgais atlikušais līdzeklis būtu – ķēniņiem, firstiem, dižciltīgajiem, pilsētām un draudzēm pašām sākt rīkoties šai lietā, lai bīskapi un garīdznieki, kuri tagad ir izbijušies, viņiem sekotu. Jo šeit nepieciešams uzlūkot pirmos trīs baušļus – un neko citu – , pret kuriem ne Roma, ne debesis, ne zeme nedrīkst neko pavēlēt, nedz aizliegt.
Un nav nekādas nozīmes viņu lāstiem vai draudiem, ar kuriem tie domā pret šādu rīcību aizsargāties. Gluži tāpat kā nav nozīmes tam, ka vājprātīgs tēvs draud savam dēlam, kad tas viņu aptur vai sasaista.
Luters